19.02.2016
Lugažu laukums 20. gadsimtā

 

Līdz pat 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigām nosaukums „Lugažu laukums” tika attiecināts uz visu tagadējās Valkas daļu, sākot no robežas (Varžupītes) līdz tag. Beverīnas ielai. Lai atceramies teikumu, kas bieži rakstīts dažādos avotos: „Valkas sadalīšanas rezultātā Latvijai palika tikai smilšainais Lugažu laukums”. Valkas centrālā daļa ir vēsturiski saistīta ar šo vietvārdu “Lugaži” (vāciski - Luhde, igauniski - Luke) – te atradās Lugažu draudzes baznīca un citi tās īpašumi, kā arī Lugažu muižas zemes.

 

Mūsdienās nosaukums “Lugažu laukums” ir vietai starp tagadējām Rīgas, Beverīnas, Raiņa un Dārziņa ielām. Raksts būs par to.

 

20.gadsimtā revolūciju un pilsoņkara gados laukums pie tagadējā kultūras nama kļuva par mītiņu un sapulču vietu. Līdz 1920.-to gadu beigām tas bija kails un smilšains, ar bļodveidīgu ieplaku Raiņa ielas pusē.

 

Līdzenāko laukuma daļu Rīgas ielas pusē izmantoja sporta sacensībām. Kad 1930. gados sporta vajadzībām izbūvēja mācītāja muižas augļu dārzu (tagad stadions), laukuma ieplakā saveda zemi un to nolīdzināja. Laukumu izmantoja dažādām parādēm 18. novembrī un aizsargu svētkos.

 

Valkas pašvaldība gribēja izveidot šeit kaut ko līdzīgu skvēram. Laukuma izbūves plānu sastādīja Rīgas pilsētas dārzu direktors Andrejs Zeidaks /1874-1964/. Pilsētas galvenā laukuma apstādīšanu Valkas pilsētas valde izvirzīja kā pamatuzdevumu 1932. gada Meža dienās. Tā kā pilsētas valdei nebija līdzekļu, tā aicināja sabiedrību ziedot stādus centrālā laukuma izdaiļošanai. Pašvaldība cerēja to apstādīt tikai par saziedotajiem līdzekļiem. Vai šī iecere pilnībā īstenojās, nav izdevies vēl noskaidrot.

 

1948.gada Meža dienās vairāk kā 150 cilvēku strādāja laukumā pie kultūras nama. Nokaltušo kociņu vietā iestādīja 20 jaunas liepiņas, izveidoja celiņus un puķu dobes, no jauna iestādīja 10 ceriņkrūmus.

 

Līdz 1975.gadam šī vieta patiešām bija parks ar puķu dobēm un noēnotiem soliņiem atpūtai. Jau pēc Ļeņina pieminekļa uzcelšanas tā apkārtni Dārziņa ielas tuvumā noklāja ar betona plāksnēm. 1977. gadā Valkas pilsētas Izpildu komiteja iecerēja laukuma paplašināšanu un labiekārtošanu ar tādu perspektīvu, lai tas kļūtu par galveno darbaļaužu mītiņu demonstrāciju un daudzu citu svinīgu pasākumu vietu. Tādēļ laukumu paplašināja, un no Beverīnas ielas līdz Dārziņa ielai 3 954 m2 lielu laukumu izklāja ar lielāka izmēra betona plāksnēm. Laukuma un parka teritorijā izraka 161 koku un 130 krūmus. Mainījās tā nozīme – no vietas, kas paredzēta atpūtai, par vietu, kas paredzēta lieliem sabiedriskiem pasākumiem.

 

Kā jau pilsētas centrālajā laukumā te 20. gadsimtā atradušies pilsētas ”galvenie” pieminekļi. 1951.-1962. gadā – piemineklis Staļinam (īstajā vārdā Josifs Džugašvili; 1878.-1953.g.; PSKP CK ģenerālsekretārs). Pēc demontēšanas Staļina pieminekli apraka teritorijā starp tagadējo pamatskolu un Rūjienas ielu. 1975. – 1991. gadā - piemineklis Ļeņinam (īstajā vārdā Vladimirs Uļjanovs; 1870.-1924.g.; boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs). Tēlnieki Ojārs Siliņš un Arvīds Voitkāns, arhitekts Voldemārs Šusts. Pēc demontēšanas Ļeņina pieminekļa galva atrodas pie Valkas novadpētniecības muzeja Lielās izstāžu zāles.

 

Interesanta ir situācija ar laukuma nosaukumiem. Līdz 1939. gadam laukumam oficiāla nosaukuma nebija. To dēvēja vienkārši par sporta laukumu, galveno laukumu pie Tautas nama vai centrālo laukumu. 1939. gada novembrī pilsētas pašvaldība nolēma to saukt par Vienības laukumu. Bet tautā tas „neiedzīvojās”. Tam par iemeslu bija politiskās situācijas maiņas, kas drīz vien sekoja. Pēc 2. pasaules kara to sauca par skvēru vai parku. Šobrīd nav izdevies noskaidrot, vai nosaukumu „Ļeņina laukums” tam piešķīra oficiāli, vai vienkārši to tā sāka saukt pēc 1975. gada, kad uzcēla pieminekli Ļeņinam. Vairāk sliecos domāt, ka ir otrais variants. Tam piekrīt arī vairāki cilvēki, kas strādāja pilsētas pašvaldības struktūrās 1970. – 1980. gados. Savukārt 1990. gada maijā pilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu ”Ļeņina laukumu” pārdēvēt par ”Lugažu laukumu”. Šobrīd secinu, ka laukumam ir bijuši tikai divi oficiālie nosaukumi: „Vienības laukums” un tagad – „Lugažu laukums”.

 

Nākotnē Lugažu laukumu, kuram visa platība dabā ir 17 653 m2, paredzēts veidot pievilcīgāku iedzīvotājiem. Plānots krietni samazināt laukuma cietā seguma īpatsvaru, tā vietā izveidojot plašus zāliena un dekoratīvo stādījumu laukumus.

 

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.