26.11.2015
Valkā apskatāma Jāņa Streiča gleznu izstāde

Valkā pagarināta Starptautiskā kultūras un mākslas biennāle “Dzīve”. Biennāles koncepciju papildinās vēl divas izstādes. No 17. novembra Valkas pilsētas kultūras nama pirmā stāva foajē (Em. Dārziņa ielā 8 ) ir apskatāma Jāņa Streiča gleznu izstāde “Ainava”.

 

Par tikšanos ar kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču informēsim atsevišķi.

 

Izstādē apskatāmi mākslinieka gleznoti dabas skati no vietām, kur pagājusi Jāņa Streiča bērnība. Labi pazīstamas Latvijas ainavas mijas ar sajūtu iedvesmotiem dabas skatiem. „Te ir vairākas vietas Latvijā, Latgale, pašu mājas Lietuvā,” par saviem jaunākajiem darbiem stāsta Streičs. Savos jaunākajos darbos viņš iemūžinājis arī Boņuka un Rūdolfa pagalmus no filmēšanas vietām. „Jūs redzēsiet arī zīmīgu vietu – Anspoki Preiļos, vieta, kur man šūpulis kārts. Tā ir vecā pienotava, aiz tā krūma ir logs, tur mēs ar tēvu un māti dzīvojām. Tēvs tur gāja kalpa gaitās,” stāsta J. Streičs. Jānis jau bērnībā vēlējās kļūt mākslinieks, taču teātra spēlēšanas aizveda uz kino (tas aprakstīts viņa grāmatā “Lāga dvēseļu straumei”). Rēzeknes pedagoģiskās skolas zīmēšanas priekšmeta metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs viņam atklājis pirmos aroda noslēpumus un mudinājis mācīties tālāk.  Prasme zīmēt  Streičam atviegloja dienestu armijā. Studenta gados viņš ar to pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino mākslā tas lieti noderēja un Streiča filmu vizuālais ietērps ir pārsvarā viņa diktēts un vadīts. 1970. gadā kinostudijas mākslinieka asistents Jānis Anmanis, ieraudzījis Streiča aizraušanos, veselus 30 gadus nelika mierā, līdz Jānis atsāka gleznošanu. Un nu jau vairākus gadus Jānis Streičs piedalās izstādēs un plenēros kopā ar nopietniem māksliniekiem, saviem draugiem. Jautāts, vai ir kāds gleznošanas skolotājs, Streičs saka: “Vai, to ir bezgala daudz! Mākslinieki mani ir skolojuši, bet tas notiek tā pamazām, darbā. Jānosauc dižie meistari – Aleksandrs Stankevičs, Jāzeps Pīgoznis, Osvalds Zvejsalnieks, Juris Ģērmanis.”

 

Režisors atklāj: “Man patīk būs skolniekam, jo es mācos, mācos, mācos un mācos. Man kauns izstādīties, bet iedrošina. Man ir bijušas daudzas izstādes. Šī aizrautība man saistās ar Lietuvu lielā mērā. Tur mani vairāk pazīst kā mākslinieku. Tā sanāca, ka es tur piedalījos plenēros, organizēju latviešus, kas brauks.”

 

Tomēr Jānim daudzas gleznas joprojām nav pabeigtas. “Gribot negribot es esmu šīs profesijas varā un citu neko neesmu spējīgs izdomāt,” saka režisors, atklādams, ka cilvēkus viņš baidās gleznot. “Vajadzētu sākt, bet es baidos. Man ir, bet es to nerādu.”

 

Izstādes kurators Aivars Ikšelis

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.