Teritorija:124 km2
Iedzīvotāji: 660 (01.01.2017.)
Lielākās apdzīvotās vietas: Kārķi, Veckārķi, Vēveri.
Kārķu pagasta ģerbonis:
Heraldiskais apraksts - Sudraba laukā zils krusts, tam uzlikta zelta bite.
Kārķu pagasta ģerboņa skices idejas pamatojums:
Ģerboņa pamatnē izvēlēta sudraba krāsa, kas simbolizē gaišumu, stipras tradīcijas un latviskas vērtības Kārķu pagastā. Krusta formas zilais laukums simbolizē garīgumu, cēlumu, tīru vidi, ticību, cerību un mīlestību. Zilā krāsa arī vēsta par Igaunijas pierobežu. Kārķu pagastā vienmēr svarīgas bijušas garīgas vērtības. Par to liecina atjaunotais tautas nams, uzceltā baznīca, kas ir viena no jaunākajām Latvijā, skola ar 127 gadu vēsturi, dižvīru un dižsievu galds un viņu stādītā birzs, ikviena pagasta iedzīvotāja garīgais devums pagasta attīstībā. Tīra vide un gaiss – viena no lielākajām mūsu pagasta vērtībām. Pēc atsevišķiem pētījumiem Kārķos ir tīrākais gaiss Eiropā. Pagastā ir skaisti un ainaviski ezeri un upes, par kurām dzied Kārķu himnā un arī to mēs visu varam saskatīt zilajās ģerboņa krustcelēs. Zelta bite ģerboņa vidū simbolizē darbīgumu, strādīgumu, videi draudzīgu saimniekošanu. Pagastā ir diezgan daudz iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar biškopību, arī pie skolas ierīkota neliela bišu drava un iestādīts ābeļdārzs. Zilā ir cerību krāsa – mēs dzīvojam ar cerībām – viss labi būs!
Ģeogrāfiskais stāvoklis:
Kārķu pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Valkas novadā, 160 km no Rīgas, 25 km no Igaunijas robežas, tuvākās pilsētas ir Rūjiena - 22 km, Valka - 30 km un Valmiera - 45 km attālumā. Pagastu šķērso 1.kategorijas autoceļš Valka – Rūjiena (ietilpst Ziemeļu stīgā). Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Kārķu novadā laikā no 9. – 10.gs. dzīvojuši pārsvarā igauņi, kuriem cieša saskare ar latgaļiem. Ap 13.gs. igauņi ir vai nu izspiesti, vai pārlatviskojušies.
Dabas un kultūras objekti:
Kārķu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā. Daļa Kārķu teritorijas atrodas līdzenumā, daļu šķērso Ērģemes – Dakstu valnis (sīkpauguriene), veidojot skaistu Vidzemei raksturīgu ainavu. Atsevišķi mērījumi rāda, ka šeit tīrākais gaiss Eiropā. Pagastā lielākais ir Bezdibeņa purvs (397 ha) ar ļoti dziļu ezeru vidū. Neparasti ir, ka ezerā nav nekādas dzīvības. Domājams, ka zem ezera ir gāze. Unikāls dabas objekts ir Sedas krastā Spiģu ala un avots Rūceklītis. No alas dzīlēm iztek 77 litri ūdens, kura temperatūra ir 5,5 grādi. Tas ir neparasti auksts ūdens. Reizi gadā – maijā avotiņš san kā bites, zinātnieki skaidro, ka šī skaņa rodas ūdenim gāžoties pazemes ezerā.( Ala atrodas Naukšēnu pagasta teritorijā, taču pie tās pa zemes ceļu var piekļūt tikai caur Kārķiem). Kārķos ir 12 lielāki un mazāki ezeri. Lielākais no tiem Cepša ezers, kas kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu. Cauri pagasta teritorijai tek Ķire ar tās 9 pietekām. Pagasta robežupe ir Seda, kas ir samērā bagāta ar zivīm, kādreiz bijuši arī vēži. Saglabājušās vēstures liecības, ka Sedas tuvumā dzīvojošie zemnieki dažkārt atraduši pat pērles un nodevuši cara galmam.
Dižkoki un vēsturiskie koki:
Viena no lielākajām Kārķu pagasta bagātībām ir mežs un dižkoki. Profesora Gunta Eniņa ekspedīciju laikā Kārķos uzmērīti 16 dižkoki, vēsturiski un savdabīgi koki. Ekspedīciju laikā visiem kokiem ar īpašas aparatūras palīdzību, kura garantē 10 metru precizitāti noteica koordinātes uz zemeslodes. Valsts mēroga dižkoki ir:
Vēsturiski koki:
Savdabīgi koki:
