Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām slimībām, onkoloģisko slimību profilaksi, savlaicīgu slimību atklāšanu, kā arī ārstēšanās iespējām, 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena.  Šogad Pasaules Pretvēža dienā uzmanība tiek pievērsta mītu un maldīgu priekšstatu par vēzi kliedēšanai. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem Latvijā katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku tiek diagnosticēti jauni saslimšanas gadījumi ar ļaundabīgiem audzējiem. Salīdzinot ar vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem, Latvijā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem būtiski neatšķiras. Latvijā vīriešiem biežāk diagnosticē prostatas, plaušu, resnās un taisnās zarnas ļaundabīgos audzējus, sievietēm – krūts, ādas (nemelanomas), resnās un taisnās zarnas ļaundabīgos audzējus. Ļaundabīgie audzēji ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Ik gadu pasaulē no ļaundabīgiem audzējiem mirst 7,6 miljoni cilvēku. Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs izplatītākais nāves cēlonis aiz sirds un asinsvadu slimībām. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, pēdējos gados ir pieaugusi. Latvijā vismaz trešdaļā gadījumu pacienti no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst pirmā gada laikā kopš diagnozes noteikšanas. Vīriešiem, salīdzinājumā ar sievietēm, mirstības rādītāji no ļaundabīgiem audzējiem ir divas reizes augstāki. Vīrieši galvenokārt mirst no plaušu vēža, bet sievietes – no krūts ļaundabīgā audzēja. Lai arī par saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem tiek runāts daudz, sabiedrībā vēl arvien plaši izplatīti ir mīti par šo saslimšanu, tās savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanas iespējām. Piedāvājam iepazīties un palīdzēt kliedēt populārākos no tiem. Mīts: Vēzis - tas ir nāves spriedums! Patiesība: Vēzis mūsdienās vairs nav fatāla slimība. Pacienta izredzes izveseļoties ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, kā, piemēram, vecuma riski, ģenētiskie faktori. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir ļaundabīgā audzēja stadija, kurā vēzis tiek diagnosticēts un sākts ārstēt. Savlaicīgi atklājot un uzsākot ārstēšanu, viena trešdaļa no biežāk izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem var tikt novērsti. Profilakses programmas valsts un reģionālā līmenī ir izmaksu ziņā visefektīvākais veids, kā samazināt ļaundabīgo audzēju radītos zaudējumus valstij ilgtermiņā. Izpratnei par uzstādīto diagnozi un zināšanās par ārstēšanās iespējām ir ļoti būtiska nozīme. Pasaules valstu pieredze liecina, ka tajās valstīs, kur veiksmīgi tika organizēta krūts vēža skrīninga programma, pēdējo 20 gadu laikā mirstība no krūts vēža ir samazinājusies par gandrīz 30%. Nepietiekamas informācijas dēļ sabiedrībā nereti izveidojas maldīgi uzskati par ļaundabīgiem audzējiem un to ārstēšanas iespējām, kas mudina cilvēkus meklēt dažādas alternatīvas ārstēšanās metodes vai pat izvairīties no ārstēšanas. Mīts: Ar vēzi vizbiežāk slimo turīgie, gados veci cilvēki un cilvēki no valstīm, ar augstu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeni. Patiesība: Vēzis ir globāla problēma un kļūst par aizvien pieaugošu sabiedrības veselības problēmu valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Ar vēzi slimo ne tikai vecumdienās- aptuveni 50% no visiem ļaundabīgo audzēju gadījumiem tiek diagnosticēti iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Lielākā daļa dzemdes kakla un krūts ļaundabīgo audzēju nāves gadījumu tiek konstatēti sievietēm tieši reproduktīvā vecumā. Diemžēl ar vēzi slimo arī bērni un jaunieši. Mīts: Vēzis ir tikai veselības aprūpes sistēmas jautājums. Patiesība: Vēzis ir ne tikai veselības aprūpes sistēmas jautājums, bet ir saistīts arī ar sociālekonomiskiem un cilvēktiesību aspektiem. Saslimstība un mirstība no ļaundabīgiem audzējiem negatīvi ietekmē sociālekonomisko situāciju visā pasaulē. Apmēram 47 % no visiem saslimšanas gadījumiem un 55 % no visiem nāves gadījumiem ļaundabīgo audzēju dēļ ir valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Vēzis ir gan cēlonis, gan sekas vienlaicīgi. Ļaundabīgo audzēju augstās ārstēšanās izmaksas negatīvi ietekmē ikviena iedzīvotāja ienākumu līmeni, radot nabadzību. Tajā pat laikā nabadzība liedz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas palielina risku saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem vai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus novēloti. Vairāk nekā trešdaļu ļaundabīgo audzēju ir iespējams novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu: •    ierobežojot pārmērīgu alkohola patēriņu un nesmēķējot; •    samazinot lieko svaru; •    vismaz 5 reizes nedēļā, vismaz 30 minūtes dienā regulāri veicot mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes; •    uzturā lietojot daudzveidīgu, vitamīniem bagātu pārtiku, izvairoties no tādiem pārtikas produktiem, kuri ir piesātināti ar dzīvnieku taukiem; •    cilvēkiem, kuriem ir jutīga āda izvairīties  no pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmes, īpaši aizsargājot bērnus un pusaudžus; •    izvairoties no jebkādas saskares ar kancerogēnām vielām, bet ja šāda saskare ir neizbēgama - ievērojot drošības instrukcijas. Būtiskākais ļaundabīgo audzēju novēršanā ir to savlaicīga atklāšana, kas ietver ģimenes ārsta apmeklējumus, regulāru profilaktisko apskašu veikšanu un aktīvu iesaisti skrīninga programmās Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt šādus izmeklējumus: •    sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem - dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados; •    sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem -  krūts mamogrāfijas pārbaude vienu reizi divos gados •    iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem - zarnu vēža pārbaude vienu reizi gadā (par pārbaudes iespējām jautājiet savam ģimenes ārstam). Papildus informāciju par valsts apmaksāto vēža savlaicīgas atklāšanas programmu un izmeklējumu veikšanas iespējām varat uzzināt, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) informatīvo bezmaksas tālruni 80001234, kā arī interneta vietnē – www.vmnvd.gov.lv