Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Valkas novadā

Svētdien, 26. martā, no plkst. 15.00 – 18.00 Mākslas telpā "Mala", Lenču ielā 11, Cēsīs notiks tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Pasākuma dalībniekus vienviet uz satikšanos un draudzīgām sarunām aicina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

 

Ar tīklošanās pēcpusdienu “Manas mājas Vidzemē” iecerēts aizsākt tradīciju par regulārām remigrantu neformālām tikšanās reizēm - ikreiz kādā citā Vidzemes reģiona pilsētā. “Manas mājas Vidzemē” gaidīs gan tos, kuri pārcēlušies no ārzemēm atpakaļ uz Vidzemi pirms neilga laika, gan tos, kuri savu izvēli izdarījuši pirms daudziem gadiem.

 

Kopā sanākšanā dalībniekiem būs iespēja aprunāties par jautājumiem, kas skar dzīvi ārzemēs un Latvijā, dalīties ar pieredzi, tuvāk iepazīties. I. Madžule stāsta par ieceri: “Satikšanos organizējam, jo ikdienas darbs ar remigrantiem apliecina, ka ir nepieciešamas šādas tikšanās remigrantu starpā. Tu nejūties viens un tev ir  iespēja satikt sev līdzīgus cilvēkus, kuri arī ir atgriezušies Latvijā. Domu apmaiņa var uzmundrināt, iedvesmot. Draudzīgas sarunas ļauj apjaust, ka izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties, nav unikāli. Rīkojot šo tīklošanās pēcpusdienu, cenšos savest kopā cilvēkus, lai veidotos jaunas pazīšanās, varbūt pat draudzības. Svarīgi, lai rastos kopienas izjūta un apjauta, ka tuvumā ir cilvēki, kuri var atbalstīt.”

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".    

 

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

 

Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 ietvarā, 21. februārī, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latgales plānošanas reģions (LPR) organizēja tiešsaistes diskusiju "VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?". Tajā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Diskusijas laikā tās dalībnieki vērtēja inovatīvu risinājumu ieviešanas ietekmi uz cilvēku vēlmi atgriezties no ārzemēm Latvijas reģionos.

 

Elita Gavele, Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ĀM ir jumta organizācija, kas atbild par diasporas politiku, un uzrauga plāna izpildi ar diasporu 2021. – 2023. gadā. Vēstniece pauda, ka diasporas lielums šobrīd ir lēšams 420-450 tūkstošos cilvēku. Līdz ar to ir nozīmīgi, lai šī lielā, ārpus Latvijas robežām dzīvojošā tautas daļa, justos iesaistīti un ieinteresēti. Šajā sakarībā viņa uzdeva svarīgus jautājumus: 1) kāpēc mūsu cilvēki maz atgriežas; 2) kāda ir atgriešanās kvalitāte; 3) ko neesam no valsts puses izdarījuši, kas mums būtu vēl jāizdara, lai viņi atgrieztos vairāk; 4) vai mēs protam uzrunāt mūsu diasporu un stāstīt par Latviju? Viņa atzīmēja: "Mēs esam maza valsts, mums nav kur ņemt darbarokas, darbaspēku – kā augstas raudzes speciālistus, tā ikdienas darba darītājus. Diaspora ir primārais potenciāls." Tāpat viņa atgādināja: "Pirms atgriešanās esi sagatavots. Esi atradis darbu, dzīvesvietu, skolu, bērnudārzu, un tad mēs gaidām mājup!"

 

Varis Putniņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākais eksperts, izcēla, ka VARAM remigrācija politiku skata neatrauti no reģionālās politikas un dara to cilvēkkapitāla aspektā. Tā ir būtiska daļa no reģionālās politikas. Cilvēki vēlēsies atgriezties Latvijā un atgriezīsies tad, ja Latvijā būs sakārtota vide, nodrošinātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas. Svarīgi veicināt reģionālo attīstību, mazinot reģionālās atšķirības un veicinot Latvijas kopējo izaugsmi.

 

Tad remigrācijas apjoms pieaugs, vairāk cilvēku atgriezīsies Latvijā. V. Putniņš iepazīstināja ar aktivitāti "Viedās pašvaldības", kuru īsteno šogad. Viņš atzīmēja: "Inovāciju ieviešana veicina remigrācijas veicināšanu. Pašvaldība varēs veikt dažādas funkcijas ar inovatīviem un viediem risinājumiem. Katram plānošanas reģionam – 3 miljoni eiro. Katrā plānošanas reģionā vismaz viens inovatīvs produkts, kas veicina preču vai pakalpojumu attīstību reģionā, tā sekmējot un veidojot priekšnoteikumus remigrācijai. Tai pilsoņu daļai, kuri vēlēsies atgriezties Latvijā, ir jāpalīdz un jāpievērš vērība." V. Putniņš uzsvēra, ka nozīmīga ir pašvaldību loma remigrācijas procesā. Svarīgs ir remigrācijas koordinators, kurš sniedz informatīvo atbalstu.

 

Toties vidi, kurā atgriežas remigrants, veido pašvaldība. Viņš teica: "Remigranti veido saikni ne tikai ar valsti Latviju, bet savu pašvaldību. Viens no priekšnoteikumiem ir uzņēmējdarbības vide reģionā un labas darba iespējas. Jau šobrīd daudzas pašvaldības īsteno grantu konkursus, kur finansējuma saņēmējs ir uzņēmēji. VARAM jau drīzumā nodrošinās valsts līdzfinansējumu jaunu darba vietu izveidei. Te būtiski uzsvērt, ka šīs darbavietas būtu gan remigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Valsts budžeta finansējums – 80 tūkstoši gadā katrā plānošanas reģionā. Tā būs tikai daļa no valsts atbalsta pasākuma. Vēl klāt nāktu arī pašvaldības un privātais finansējums."

 

Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja gan par piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu Latvijā, gan arī par to, kāda veida informatīvo atbalstu sniedz koordinatori. Diskusijā tika minēts, ka kopš remigrācijas koordinatoru projekta sākuma 2018. gadā, Latvijā ir atgriezušās 1372 ģimenes.

 

Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga iepazīstināja ar pirmsinkubācijas (PINK) programmu – atbalstu digitalizācijai un inovatīvu produktu izstrādei, kas var būt būtisks palīgs remigrācijas cilvēkiem, ja ir vēlme un degsme kaut ko sākt, bet nav pieredzes. PINK - palīdzēs soli pa solim attīstīt savu biznesa ideju un pārbaudīt tās dzīvotspēju, lai rastos pelnošs uzņēmums. Uzņemšana programmā ilgs līdz 20. martam, un tiks uzņemti 250 dalībnieki.

 

Diskusijas turpinājumā ar saviem pieredzes stāstiem iesaistījās remigranti-uzņēmēji. Vidzemi pārstāvēja Juris Kozlovskis, SIA "Wolf System" valdes priekšsēdētājs, kurš ilgstoši uzturējies Austrijā, strādājis būvkonstrukciju rūpnīcā un būvprojektos. Viņš atgriezās Latvijā 1995. gadā, šobrīd ir darba devējs cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no Anglijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas. J. Kozlovskis atzīst: "Prakse, kas iegūta ārzemēs ir ļoti noderīga - man kā darba devējam un jebkuram darba ņēmējam. Rietumu pasaulē esam spējuši daudz ātrāk iemācīties tās vērtības, kuras tā 200 gadus ir krājusi. Lielai daļai darba ņēmēju šeit tās joprojām ir svešas, grūti pārmantojamas. Mēs gaidām [atpakaļ] cilvēkus, kuri darba laikā domā, kas nav bieži sastopams Latvijā.

 

Ceru, ka viņi šo praksi aktīvi uzkrāj, strādājot Rietumos. Samērā bieži mēs pie sevis uzņemam pa kādam darbiniekam, kurš ir strādājis ārzemēs. Labās lietas - viņi ir samērā disciplinēti un saprot, ka, kamēr tu esi darbā, tev jādara viss, lai tu būtu ražīgs, ātrs un produktīvs. Viņi diezgan labi izprot darba devēju. To, ka darba devējam ir dažādas konjunktūras svārstības, kāpumi, kritumi, izaugsmes iespējas, rukumi. Latvijā šķiet, ka uzņēmējs ir kā gaisā lidojoša raķete, kas var arvien vairāk un vairāk. Bet uzņēmējs nav nekas cits kā "dabas parādību tulkotājs". Tāpat mūs piemeklē konjunktūras krīzes, finanšu krīzes. Ir lietas, ar kurām mums kā uzņēmējiem ir grūti sadzīvot. Viņi ir ārkārtīgi prasīgi uz atalgojumu – diezgan pamatoti, jo viņiem šķiet, ka viņi strādās ar atdevi un domājoši." Uz jautājumu, kā var ieinteresēt cilvēkus, kuri dzīvo ārvalstīs, J. Kozlovskis atbildēja: "Mēs speciāli viņus nemeklējam. Viņi paši kaut kādā brīdī apjauš, ka vērtību kopums, ko piedāvā rietumvalstis, ir materiālo vērtību kopums, kas saprātīgiem cilvēkiem augstāk par 4. vietu vērtību skalā nenostājas. Ģimene, veselība un drošība cilvēkiem vienmēr ir bijusi prioritāte, pēc tam nauda. Gan tiem, kas atgriežas, gan tiem, kas būvniecībā strādā nav nepieciešamo zināšanu un prasmju. Mēs atpaliekam tehniskajā un profesionālajā izglītībā. Tehnisko skolu beidzējiem trūkst trīs lietas: prasmes, iemaņas, disciplīna. Daudzi atnāk no citām profesijām, ierodas no ārzemēm, kur bieži ir strādājuši nekvalificētus darbus."

 

Diskusijā Latgali pārstāvēja z/s "Liepkalns" un zīmola "Grikši" īpašniece Jūlija Daņiļina. Saimniecība atrodas Rēzeknes novadā, tajā audzē, fasē bioloģiskos garšaugus, piedāvā dažādus produktus – zaļos griķus, zirņus, šokolādes, makaronus. Viņa pastāstīja: "Mēs esam remigranti. Esam mācījušies, tad strādājuši ārzemēs. Atgriežoties Latvijā, Latgalē, meklējām sevi. Tagad esam veiksmīgi pabeiguši savu remigrācijas procesu. Mums bija nepieciešama remigrācija, lai domātu veselīgi, inovatīvi, jo saprotam inovāciju kā radošu darbību. Mums vajadzēja brīvību, tāpēc esam paši sev darba devēji. 

 

Inovācija nepieciešama, jo nevaram dzīvot bez jaunumiem savā dzīvē un apkārtnē. Bija svarīgi strādāt bioloģiski. Izaudzēt graudaugus bez ķīmijas nav tik vienkārši, bet doma, ka mēs nedarām pāri videi, mums dod papildus spēku un enerģiju. Vīrs sešu gadu laikā strauji attīstīja saimniecību no 10 ha līdz 220 ha. Pierādījums - arī lauksaimniecība Latvijā var attīstīties. Es vīram pievienojos pēc diviem gadiem. Sākām viņa izaudzētu ražu pārstrādāt līdz gala produktam. Tad sapratām, ka cilvēki grib braukt pie mums, viņiem patīk redzēt, kā grauds tiek līdz laukam. Sākotnēji viss bija paredzēts eksportam, bet gribējām radīt pievienotu vērtību griķiem. Mēs redzējām un redzam inovāciju. Griķi ir superfūds – audzē daudz, bet pilnvērtīgi neizmanto. Gribējām pārstrādāt griķus, kas ir veselīgs produkts, lai arī dažreiz garlaicīgs. Tāpēc es dibināju savu uzņēmumu un dibinājām zīmolu "Grikši". Sākām veselīgu griķu uzkodu ražošanu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, diedzējot un kaltējot griķus, tiek saglabāts par 30% vairāk vitamīnu. Mērķa klients ir jaunieši. Savukārt "Griķu rezidence"- vieta, kur popularizēs griķus un bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu saimniekošanu, būs izglītojošas programmas bērniem. 

 

Remigrantiem ir spēja radīt inovācijas, radīt jaunus procesus, jo viņu redzesloks ir plašāks. Eiropas fondi ir brīnišķīgas iespējas mūsu Latvijā. PINK programma ļoti palīdz, lai saprastu, vai tava ideja ir dzīvotspējīga. Investīcijas piesaistām ļoti aktīvi. Dzimtā zeme palīdz, dod papildus spēju un enerģiju. Grūtību ir daudz, bet tās var pārvarēt. Svarīgs ir ģimenes atbalsts. Vispār nebiju domājusi, ka mācīšos šeit par pārtikas tehnologu. Man bija cita izglītība un cita darbības joma. Procesā tevi atbalsta zinoši cilvēki un tev ir iespēja radīt. Inovācijas bez zinātnes un pētniecības nav iespējamas."

Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, iepazīstināja ar 2022. gada nogalē veiktā pētījuma secinājumiem inovāciju un digitalizācijas jomā. Pētījuma mērķis - izanalizēt dzīves un darba iespējas reģionos, koncentrējoties uz to, kā tas ietekmē remigrāciju, kādi risinājumi būtu iespējami, lai veicinātu darba vietu izveidi, darba spēka piesaisti, attiecīgi arī remigrāciju, apskatot pašvaldību labo praksi, kas jau šobrīd tiek īstenota. Viņa stāstīja, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir dramatiska. Jau pēc pēdējā remigrācijas viļņa iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem – gandrīz 10 procentiem. Liela daļa - uz remigrācijas rēķina. Kā mazināt remigrāciju? Kā novērst, ka tie kas atgriežas, daļā gadījumu atkal aizbrauc? Lai arī tieši remigrācijas atbalsta pasākumi tiek atzīti par svarīgiem un vajadzīgiem, galvenais faktors, kas noteiks, vai cilvēks neaizbrauks, ir valsts ekonomiskā situācija, nodokļi, nodarbinātības iespējas, algas, sociālās garantijas utjpr. Vēlos labāk nopelnīt, "dzīvot nevis izdzīvot" – procentuāli lielākais faktors. Profesore teica: "Ja skatās uz algu jautājumu, tad šobrīd Latvijā ir ļoti liela atšķirība starp reģioniem. Vislielākās algas ir Rīgas reģionā. Inovācijām var būt ļoti liela nozīme. 

 

Inovācijas ir tās, kas uzņēmējam ļaus palielināt darba samaksu. Kamēr novados strādās darbu ar zemu pievienoto vērtību, šīs algas vienkārši nebūs iespējams maksāt. Tikai nozares ar augstām inovācijām un viedām tehnoloģijām ir tās, par kurām jādomā, ja gribam veicināt remigrāciju, tieši augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos. Alga ir tikai viens no faktoriem, kādēļ cilvēki atgriežas Rīgā, nevis savā dzimtajā vietā reģionos. Daudzos gadījumos atgriežas Rīgā, jo ir iespēja strādāt savā specialitātē. Reģionos darba devēji nenovērtē viņu zināšanas. Tā ir t.s. "prasmju izniekošana reģionos". Daudzas no nozarēm ir attīstītas tikai lielajos centros. Līdz ar to tas ir jautājums par reģionālo nevienlīdzību. Nepieciešamību attīstīt un daudzveidīgot nozares un iespējas reģionos. Investīcijas digitālajās tehnoloģijās augsti korelē ar augsti kvalificētu darbinieku nodarbināšanu. Īpaši nozīmīgas ir inovācijas, kas ir balstītas mašīntehnoloģijās (robotizācija un viedās iekārtas)mazāk ir pakalpojumu inovācijas – e-komercija utjpr. Digitalizācija ir atvērusi plašas attālinātā darba iespējas, kas ļauj brīvāk izvēlēties savu darba vietu neatkarīgi no dzīves vietas. Vairāk cilvēkiem ir iespēja pārcelties uz savu dzimto vietu un saglabāt savu augsti pelnošo darbu ārvalstīs, bet dzīvot savā vidē Latvijā. Vai otrādi – dzīvot ārvalstīs ar ģimeni un strādāt uzņēmumā Latvijā, sniedzot savu zināšanu pienesumu. 

 

Pašvaldībām vajag uzturēt daudz lielākus kontaktus ar diasporu, patstāvīgi sniegt jaunāko informāciju, saglabāt saikni, aicināt atgriezties un informēt par dažādām iespējām. Kā stimulēt inovācijas un digitalizāciju? Iespējas ir dažādas – būtu vajadzīgs strādāt ar jauniešiem un motivēt viņus uz uzņēmējdarbību (nometnes, hakatoni utjpr.), lai mudinātu uzņēmējdarbīgumu, kas Latvijā vēsturiski tik augsts nav, svarīga ir IKT profesionālā pilnveide reģionos (Riga TechGirls), būtiski ir nodrošināt stabilu interneta savienojumu arī nomaļākās vietās. Ļoti pozitīvu piemēru ir sniedzis LIAA biznesa inkubatori, arī tai skaitā PINK. Attīstīt koprades telpas. Veicināt izglītības iestāžu un inkubatoru sadarbību, kas veicinātu izgudrojumu komercializāciju. Augstskolu sinerģija ar biznesa inkubatoriem. Attīstīt industriālos parkus sadarbībā ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Ideāli ir attīstīt klasterus – uzņēmēji un augstskolas, kur idejas kūsā un vārās augstā tehnoloģiskā līmenī. Remigrantiem ir augsts inovāciju potenciāls.

 

Veicināt remigrācijas atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai vai pārnesei uz Latviju, ir dažādi granti dažādās pašvaldībās uzņēmējdarbībai. Pieredzes apmaiņas pasākumi remigrējušiem un vietējiem uzņēmumiem – zināšanu pārnese vienā un otrā virzienā. Uzņēmēji Latvijā baidās kaut ko mēģināt, jo tūlīt interesi izrāda VID, neļauj uzņēmumam nostabilizēties – nemazina birokrātisko slogu, neatvieglo nodokļu režīmu pirmajos darbības gados. Svarīga ir sadarbība ar uzņēmējiem, vajag uzklausīt uzņēmējus. Uzņēmējiem nepieciešamas konsultatīvās padomes, konferences par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem. ES finansējums ir svarīgs, jāturpina to piesaistīt. Jādomā ilgtermiņā – neviena inovācija nevar rasties tukšā vietā, ja nav darbinieki, kas var ar šīm tehnoloģijām strādāt. Kā attīstīt izglītojošas programmas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, investēt pētniecībā un tehnoloģijās arī valsts līmenī? Pastāv neapmierinātība ar darbinieku apmācībām – profesionālajās mācību iestādēs, augstskolās. Kaut vai vaučeru sistēmā. Nepieciešamas subsīdijas augstas kvalitātes speciālistu piesaistei reģionos. 

 

Attīstīt dzīvojamo fondu – lai arī kādi būtu stimulācijas mehānismi, nekas nevar notikt, ja cilvēkiem vienkārši nav kur dzīvot. Jāveicina attālinātā darba iespējas. Digitālā komunikācija ar diasporu. Pašvaldībām jāveido pastāvīga komunikācija ar diasporu, tad arī veidojas uzticēšanās. Svarīgi, lai cilvēki atgriežas jau sagatavojušies. Arī šeit ir jāizmanto digitālās iespējas."

 

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par savu veikto pētījumu, kas saistīts ar remigrantu ģimeņu labsajūtu. Pētījumā meklētas atbildes uz jautājumiem - kā jūtas ģimenes, atgriežoties Latvijā, pēc dzīves ārpus Latvijas, kā ģimenes ievieš inovācijas. Kā tās piedalās domu un vērtību izmainīšanā, nodod savas zināšanas – knowledge transfer, ietekmē izglītības sistēmu, arī savstarpējās attiecības. Šīs ģimenes ir ietekmējušās no mītnes valsts vērtībām, radies cits skats uz dzīvi. Remigranti atgriežas ar gaidām, priekšstatiem, kādai sabiedrībai jābūt. Ja vide, kurā cilvēks atgriežas, nesakrīt ar viņa vērtībām, rodas disonanse. Bieži remigrantiem rodas kultūršoks, jo, dzīvojot ārpus Latvijas, ir pieņemtas citas sabiedrības normas un vērtības. Ja remigrants jūt, ka nespēj aklimatizēties un iejusties, vai viņa bērni nejūtas emocionāli labi jaunajā skolā, apkārtējā vidē, tad ir liela iespēja, ka remigrējošā ģimene emigrēs vēlreiz uz iepriekšējo mītnes valsti vai tās vērtībām līdzīgu valsti. Bieži atgriešanās ir balstīta uz emocijām, ar vēlmi būt pazīstamā un latviskā vidē. Atbalsta pasākumi skolās – individuāli apguves plāni, asistenti/ skolotāju palīgi, mentori utjpr. – ir inovācijas, kas ieviestas skolās tieši beidzamos gados.

 

Diskusijā dalībnieki vienojās, ka jāvar radīt tādu vidi, kurā remigrantam ir interesanti.  Latvija nav valsts, kur būtu iespēja šauri specializēties. Ir jāiegulda izglītībā, attīstībā, inovācijās – nevis grandiozās, bet vienkāršās. 

  

Informāciju sagatavoja:

Inga Madžule

Remigrācijas koordinatore

Vidzemes plānošanas reģions

 

Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību tiem remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri Latvijā atgriežas vai pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgāka ārpus tās robežām nodzīvota laika un kuriem latviešu valoda nav pirmā vai dzimtā valoda, vai kuriem ir nepieciešama tās pilnveidošana lai veicinātu latviešu valodas vides paplašināšanos un remigrantu un viņu ģimenes locekļu sekmīgāku iekļaušanos sabiedrībā.

 

Nodarbības notiks - pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, plkst. 17:30 - 19:30**

**Nodarbību uzsākšanās laiks un datums var mainīties, atkarībā no nokomplektēto grupu skaita.

 

Nodarbības notiks tiešsaistē, ZOOM platformā.

Jautājumu gadījumā, lūdzu zvaniet – 25991222

 

Lai pieteiktos dodies https://ej.uz/mcalfa-latviesu-valodas-kursi

Vairāk informācijas:  https://ej.uz/mcalfa-reemigranti

 

*Šī konkursa ietvaros remigrants ir persona (diasporas pārstāvis), kura ir atgriezusies vai pārcēlusies, vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes un ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai piešķirts repatrianta statuss, vai persona, kas ir tiesīga iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā Pilsonības likuma izpratnē, kā arī minētās personas ģimenes locekļi (bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks vai laulātais), ja tie atgriežas vai pārceļas no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar minēto personu.

 

„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem." #ValodaLVRM2022

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

*** Datumam lūgums nepievērst uzmanību, jo mācības neuzsākās 23. janvārī.

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

"MC Alfa - mācību centrs"

Administrācija

 

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem aktīvākam un sekmīgākam remigrācijas procesam ir nepietiekams dzīvojamais fonds – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rosinātajā sanāksmē 2. decembrī Cēsīs,  tiekoties reģionālajam remigrācijas koordinatoram un pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija runāt par paveikto remigrācijas jomā Vidzemē, apzināt problēmas, spriest par turpmākajām aktivitātēm un pārrunāt ciešāku sadarbību starp VPR remigrācijas koordinatoru un speciālistiem pašvaldībās.

 

Sanāksmē satikās speciālisti no Valmieras, Cēsu, Varakļānu, Gulbenes, Saulkrastu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Madonas novadu pašvaldībām, bet no Alūksnes un Ogres pievienojās attālināti tiešsaistē. Tajā klātesošos ar sevi iepazīstināja VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede savukārt pastāstīja par remigrācijas statistiku Vidzemē šī gada deviņos mēnešos. No janvāra līdz oktobrim, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 70 cilvēki. 13 ģimenes jeb 47 cilvēki ir izmantojuši VPR remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu, bet 23 - atgriezušies paši. G. Kalniņa-Priede iepazīstināja arī ar nākamgad plānoto. Viņa uzsvēra: “Būtiski, ka arī pašvaldībās uz vietas ir cilvēki, kas iesaistās remigrācijas jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kas atgriežas mājās vai plāno to darīt.” 

 

Sanāksmes laikā sanākušie dalījās gan savā pieredzē, gan pastāstīja par aktuālāko remigrācijas jomā savā novadā. Gandrīz visi speciālisti norādīja, ka problēma ir dzīvojamais fonds – trūkst dzīvokļu, dzīvojamo māju pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Reti kurš no atbraucējiem vēlas dzīvot lauku viensētā, jo parasti atgriežas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat arī atalgojums nav apmierinošs. Vēl tika piebilsts, ka “gaidām šos cilvēkus, bet nav īsti ko piedāvāt. Jāstrādā pie tā, lai būtu reāls piedāvājums, kāpēc atgriezties”. Ir pašvaldības, kas saskaras ar iekšējo migrāciju Latvijā, cilvēki atgriežas savās dzimtajās vietās.

 

Aleksandrs Abramovs no Cēsu novada pašvaldības norādīja, ka pašvaldības organizētajās tiešsaistes tikšanās reizēs ar remigrantiem tiek stāstīts par pēdējo gadu attīstību un pašvaldības nākotnes iecerēm, kā arī cēsnieki ārzemēs stāsta par viņu aktualitātēm, plāniem un iespējami nepieciešamo palīdzību no pašvaldības puses, ja tiek pieņemts lēmums atgriezties. Tāpat viņš uzsvēra, ka remigrantam pirms lēmuma pieņemšanas par atgriešanos jābūt skaidri zināmām trim lietām - tas ir mājoklis, izglītība bērniem un darbs. Viņš arī norādīja, ka tieši pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot cilvēkus. Tām "jātuvinās cilvēkiem" un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida, jāveido emocionāla saikne. “Lielākā vērtība ir cilvēks, nav būtiski, no kurienes viņš ir,” uzsvēra A. Abramovs.

 

“Katram aizbraucējam ir emocionālā saikne ar Latviju – māsas, brāļi, vecāki vai vecvecāki,” secināja VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Arī pašvaldību koordinatori remigrācijas jautājumos atzīmēja, ka visbiežāk tieši ar vecāku, brāļu, māsu starpniecību tiek kārtota atgriešanās mājās. Sanāksmi beidzot, I. Madžule sacīja: “Vismaz gadu iepriekš ir jāsāk interesēties. Ir jāplāno atgriešanās. Tas nav mirkļa lēmums.” Gan remigrācijas koordinators, gan pašvaldību speciālisti var palīdzēt cilvēkiem iegūt  nepieciešamo informāciju un sniegt noderīgus ieteikumus.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

 

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

 

 

 

Uzsākta pieteikšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošinātajiem bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem 2023.gadā ar mērķi palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot tās pielietošanas kvalitāti. Pieteikšanās ir atvērta visu gadu, ar mācību iestāžu piedāvājumu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv.

 

SIF atklāta konkursa “Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros līdz šim brīdim ir apstiprinātas sešas organizācijas, kas nodrošinās latviešu valodas apmācības - SIA "Mesarius", SIA POLYGLOT, MC Alfa - mācību centrs (SIA “MVS centrs”), Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde “Mācību centrs plus”, Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība "Intelekta parks" un Gulbenes novada vidusskola.  

 

Reemigranti un viņu ģimenes locekļi aicināti izvēlēties no valodu apmācību iestāžu piedāvājuma un pieteikties pie pakalpojuma sniedzēja, lai kvalitatīvi iegūtu latviešu valodas prasmes līdz augstākā līmeņa 1.pakāpei (C1).  

 

Par reemigrantu programmas ietvaros uzskatāma persona (diasporas pārstāvis), kura ir atgriezusies vai pārcēlusies, vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes un ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai piešķirts repatrianta statuss, vai persona, kas ir tiesīga iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā Pilsonības likuma izpratnē, kā arī minētās personas ģimenes locekļi (bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks vai laulātais), ja tie atgriežas vai pārceļas no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar minēto personu.

 

“Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” ir viena no divām SIF īstenotajām integrācijas programmām, kas veltīta latviešu valodas apmācībām. 2022.gadā tika nodrošinātas arī latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

“Latviešu valodas zināšanas ir ne tikai būtisks priekšnosacījums, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, bet arī ir Latvijas sabiedrību vienojošs un saliedējošs pamats. Sazināšanās vienā valodā vēl negarantē saliedētību, taču kopēja valoda palīdz veidot kopēju pasaules redzējumu un informācijas telpu, kas nepieciešama un šobrīd īpaši aizsargājama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji līdzdarbotos,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

 

Konkurss “Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” vēljoprojām ir atvērts valodu apmācību iestādēm līdz 2023.gada 20.decembrim plkst.12.00. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, SIF ir mainījis pieeju atbilstoši pieprasījumam. Valsts valodas apguves nodrošināšanai turpmāk varēs pieteikties vairākas valodu apmācību iestādes. Pieteikties konkursam aicinātas Valsts Izglītības Informācijas Sistēmā (VIIS) reģistrētas izglītības iestādes, neatkarīgi no tās juridiskā statusa (pašvaldības iestāde, biedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants u.c.) vai iestādes veida (vispārējās, speciālās, profesionālās, augstākās, pieaugušo u.c. izglītības iestādes). 

 

Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā "Projektu konkursi".

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Jēkabsone 

SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS 

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes plānošanas reģions aicina Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes pieteikties tīklošanās pasākumam “Satikšanās Latvijā”, kas notiks š.g. 17. septembrī no plkst. 10.00-17.00 Cēsu novada Liepas pagasta “Maizes mājā”. Tas iecerēts kā iedvesmojoša tikšanās ģimenēm, kuras pēdējo gadu laikā atgriezušās uz dzīvi Latvijā, savu mājvietu atradušas Vidzemē un vēlas satikties ar citiem remigrantiem. Sanākšanā būs iespēja dalīties pieredzē, diskutēt par sev aktuālām tēmām, vērtīgi pavadīt laiku un iegūt jaunus domubiedrus.

 

Pasākuma programma ir saplānota tā, lai interesanti būtu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kamēr bērni pavadīs laiku izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, tikmēr pieaugušajiem būs iespēja piedalīties lekcijā, kuru vadīs psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons. Lekcijā A. Miksons pastāstīs, kā pārvarēt atgriešanās izaicinājumus un kā iedzīvošanos Latvijā padarīt pēc iespējas mierīgāku un harmoniskāku visai ģimenei.

 

Pasākuma dalībniekiem, pašiem līdzdarbojoties, būs iespēja izzināt arī latviešu tradīcijas. “Maizes mājas” saimnieces stāstīs un rādīs, kā izcept garšīgu maizi. Katrs varēs tikt pie savām rokām veidota smaržīga klaipiņa. Savukārt folkloras kopa "Ore" mācīs latvisku danču soļus, rotaļas.

 

Sanākšanas noslēgumā ar akustisku koncertu viesosies dziedātāja Emīlija Kate Tomsone. Laiks tiks atvēlēts brīvām sarunām un domu apmaiņai.

 

Dalība pasākumā ir bez maksas, iepriekšēja pieteikšanās - obligāta. Pasākumam pieteikties var, rakstot uz e-pasta adresi remigracija@vidzeme.lv vai zvanot uz tālruni +371 29374285 (Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā).

 

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

 

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

Šī gada 3. decembrī Vidzemes Uzņēmējdarbības Centrs (VUC) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatoru esošajiem un topošajiem uzņēmējiem organizē tiešsaistes semināru “Iespējas digitālai komunikācijai un radošiem projektiem”.  Pasākumā aicināti piedalīties arī remigranti, kuri vēlētos veikt savu saimniecisko darbību Vidzemē un ir jau pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

 

Semināra mērķis ir dot iespēju esošajiem un topošajiem uzņēmējiem pilnveidot savas zināšanas un praktiskās iemaņas digitālo komunikācijas kanālu izmantošanā sava produkta vai pakalpojuma publicitātei, pārdošanai. “Šo prasmju pielietošana īpaši aktualizējusies pēdējā laikā, kad pieaugusi dažādu digitālo kanālu un elektroniskās vides izmantošana sabiedrībā,” norāda VUC vadītāja Laima Engere-Levina. Publiskajā digitālajā vidē par šo tēmu ir daudz dažādu apmācību un padomu, taču šis seminārs akcentēs to,  kā  izmantot digitālās iespējas, par pamatu ņemot uzņēmēja rocību. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti gan ar bezmaksas iespējām, gan ar komunikācijas kanāliem un rīkiem, kuriem ir salīdzinoši augstas izmaksas. Tāpat interesenti tiks iepazīstināti ar dažādu Vidzemes plānošanas reģiona radošo atbalsta centru pakalpojumiem un iespējām.

 

Seminārā digitālā satura eksperte Ieva Drāzniece sniegs ieskatu digitālajā mārketingā un palīdzēs uzņēmējiem definēt savu vēstījumu, klientus un izvēlēties atbilstošākos kanālus, caur kuriem tos aizsniegt, kā arī dos ieskatu satura stratēģijā un izstrādē. Jauniegūtās zināšanas semināra dalībnieki uzreiz varēs nostiprināt, pildot praktiskus uzdevumus lektora uzraudzībā, lai vēlāk to visu veiksmīgi iedzīvinātu savā uzņēmuma ikdienā. Semināra turpinājumā uzņēmēji tiks iepazīstināti ar RTU Cēsu studiju un zinātnes centra “theLAB Cēsis” un Valmieras koprades darbnīcas DARE iespējām un piedāvājumiem, kā arī ar Vidzemes Augstskolas laboratoriju piedāvājumu.

 

“Arī remigrantiem šī ir lieliska iespēja vieglāk iekļauties uzņēmējdarbības vidē, īpaši tagad, kad klātienes pasākumi nenotiek un arī citas iespējas ir ierobežotas. Tāpat remigrācijas veicināšanai ir svarīgi attīstīt uzņēmējdarbības vidi, jo tas dod darba iespējas un virza uz attīstību, kas ir būtisks faktors, lai cilvēki atgrieztos,” norāda remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza.

 

Semināra organizatori aicina ikvienu interesentu pieteikties ŠEIT līdz 2. decembrim. Seminārs norisināsies “Zoom” platformā. Vairāk informācijas - Ija Groza, VPR remigrācijas koordinatore, + 371 29287585, ija.groza@vidzeme.lv. Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta visiem reģistrētajiem dalībniekiem dienu pirms semināra. Seminārs notiks latviešu valodā un dalība tajā ir bez maksas.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizētājs.

 

Plašāka informācija:
Ija Groza,
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
tel. 29287585
e-pasts:
ija.groza@vidzeme.lv

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Jūs piedalīties vebinārā (tiešraides seminārā) par valsts radītājām digitālajām iespējām, kas notiks 2020. gada 14. oktobrī plkst. 15.00 un tiek īstenots programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros.

 

Pasākuma mērķis ir sniegt informāciju par iespējām (e-pakalpojumiem, e-adresi, e-parakstu, personas apliecības (eID kartes) priekšrocībām u.tml.), kas var noderēt, lai veiktu formalitātes vai sazinātos ar Latvijas valsts iestādēm un pašvaldībām elektroniski jebkurā laikā no jebkuras vietas pasaulē, kā arī informēt par aktualitātēm un sniegt praktiskus ieteikumus remigrācijas jautājumu kārtošanā.

 

Video tiešraide būs pieejama portāla Latvija.lv kontā Youtube.com, kā arī tīmekļa vietnē mana.latvija.lv. Skatītāji varēs uzdot jautājumus vebināra dalībniekiem gan tiešraides laikā, gan arī iepriekš, rakstot uz e-pastu manalatvija@strategies.lv.

 

Pasākuma programma:

Laiks

Runas persona / saturs

15.00

Artūrs Toms Plešs, VARAM parlamentārais sekretārs

  •   Digitālo rīku komplekts dažādu dzīves situāciju atrisināšanai bez iestāžu apmeklējuma klātienē (e-pakalpojumi, eID karte, e-adrese u.c.) – iespējas, kas īpaši aktuālas, ņemot vērā pārvietošanās ierobežojumus un ierobežoto piekļuvi iestādēm.

  •   Personas apliecība (eID karte) – universāls rīks, lai saņemtu e-pakalpojumus gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.

  •   Vietne mana.latvija.lv – apraksti 50 dažādu dzīves situāciju risināšanai (rīcības apraksts, vairāk kā 800 saistītie e-pakalpojumi, 50 video pamācības e-pakalpojumu saņemšanai).

  •   E-adrese – valsts nodrošināta digitālā pastkastīte saziņai vienuviet ar vairāk nekā 3000 Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm no jebkuras vietas pasaulē. Iespēja pilnvarot citu personu pārvaldīt savu e-adresi prombūtnes laikā vai pārvaldīt sev tuvu cilvēku e-adreses.

15.10

Elita Gavele, ĀM Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos – uzruna ārvalstīs dzīvojošajiem.

15.20

Hella Madara Šabaha, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās komunikācijas daļas reklāmas vadītāja

  •   eParaksts – svarīgs un ikdienā ērti lietojams rīks e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Atzīts visā Eiropas Savienībā, proti – Latvijā izsniegtu e-parakstu var izmantot jebkurā Eiropas Savienības valstī.

  •   eParaksts mobile – digitālais rīks identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē un dokumentu parakstīšana mobilajā tālrunī. Kā to pieslēgt un ērti izmantot ārzemēs dzīvojošajiem.

15.30

Latvijas Zvērinātu notāru padome

 pakalpojums Digi Notārs – sazinies ar Latvijā strādājošo notāru attālināti (ar video konferences starpniecību), apliecini savu identitāti, nokārto pilnvaru attālināti, kā arī saņem citus pakalpojumus, neapmeklējot notāru klātienē.

15.40

Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos

 

1

 
  •   VARAM un plānošanas reģionu kopīgi īstenotā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" rezultāti – aktuālie jautājumi, piedāvātie risinājumi.

  •   Kādu ikdienas dzīves situāciju risināšanā var palīdzēt remigrācijas koordinators – ar kādiem jautājumiem un kā pie viņa vērsties, kā sazināties ar koordinatoru attālināti.

  •   Atgriešanās un pārcelšanās uz dzīvi Latvijā – dzīves situācijas apraksts vietnē mana.latvija.lv, kurā iekļauta informācija par noderīgiem e-pakalpojumiem jebkuram ārzemēs dzīvojošajam, kurš pēc ilgākas prombūtnes vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.

15.55

Reemigranta pieredzes stāsts:

  •   Atgriešanās iemesli.

  •   Praktiskie soļi, kā atgriešanās Latvijā tika organizēta.

  •   Ko ņemt vērā ikvienam ārvalstīs dzīvojošajam, pieņemot lēmumu par atgriešanos Latvijā.

  •   Kā var palīdzēt attālināta saziņa dažādu dzīves situāciju risināšanai pārcelšanas procesā.

16.05- 16.15

Jautājumi / atbildes.

 

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek

 

organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.

 

Pasākums ir finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/17/I/015 “Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma”.

 

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz kopīgu pasākumu Kārķos 2020. gada 8.augustā, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja  plkst. 11.00 paviesoties Kārķu baznīcā un pēc tam:

 

* iziet Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),

* apskatīt Tradīciju salu un Dabas koncertzāli, iet rotaļās vai uzsākt jautru danci,

* piedalīties sporta spēlēs un citos Kārķu pagasta svētku pasākumos,

* ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

 

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas pilsētas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam.  Ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

 

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

 

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā līdz 6.augustam un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.26463408, gunta.smane@valka.lv.

 

Paldies tiem, kas jau pieteikušies!

 

Foto no notikušā pasākuma aplūkojami:

Galerija 1 (G.Smane)

Galerija 2 (I.Karpova)

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

 

29.jūlijā sākās trīs dienu nometne - sadraudzības pasākums “Izzini Valkas novadu, Vidzemi, Latviju!” Valkas novada un diasporas ģimeņu bērniem un jauniešiem. Nometnē piedalās 30 bērni, no kuriem 3 dzīvo un mācās Īrijā, viens mācās Anglijā, 9 bērni ir no ģimenēm, kuras atgriezušās Valkas novadā un bērni, kuri ir dzīvojuši un mācījušies tikai Latvijā.

 

Pirmajā nometnes dienā dalībnieki apmeklēja Salacgrīvu, kur lai labāk iepazītos viens otru un gūtu ieskatu vides un cilvēku praktiskās darbības mijiedarbībā, bija iespēja kopīgi piedalīties dabas izglītības centra „Ziemeļvidzeme” noorganizētajā pasākumā, kur Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības darba speciāliste Inta Soma gan pastāstīja, gan parādīja dabā mazu daļiņu no Ziemeļvidzemes biosfēras dabas bagātībām, īsu brīdi pabūt pie jūras. Salacgrīvas jauniešu centra "Bāka" vadītājas Martas Dances vadībā, nometnes dalībnieki varēja iepazīties ar Salacgrīvā jauniešiem pieejamām aktivitātēm.

 

Šodien, Dienas nometnes dalībnieki iepazīst Siguldu, darbojoties saldējuma un spieķu darbnīcās, nobraucot pa rodeļu trasi, apskatot Gūtmaņa alu un dabas takas un piedaloties orientēšanās spēlē "Tūkstošgades stāsts" Turaidas pilī.

 

Rīt, Dienas nometnes pēdējā dienā, no rīta dalībnieki tiksies ar Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Zariņu, izies Lustiņdruvas dabas taku Kārķu pagastā, iepazīs tūrisma piedāvājumu zemnieku saimniecībā “Kurģi” (izjādes ar zirgiem u.c.), paviesosies viesu namā “Ausmas” un noslēgumā iepazīs petanka spēles noteikumus un izmēģinās metienus Ērģemes petanka klubā.

 

Visas dienas kopā ar Dienas nometnes dalībniekiem ir Anda Kušķe un Ilze Kalniņa, kurām ir pieredze nometņu organizēšanā un vadīšanā.

 

 

Valkas novada dome ir parakstījusi vienošanos ar Vidzemes plānošanas reģionu par konkursa Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībāsatbalsta izmaksu.

 

Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” rezultātiem, ir finansiāli atbalstījis Valkas novada domes pieteikumā norādītās aktivitātes, kas vērstas uz remigrācijas sekmēšanu, piešķirot finansējumu 10 000 euro  apmērā.

 

Ar piešķirtā atbalsta līdzfinansējumu, Valkas novada mājaslapā www.valka.lv ir izvietots baneris “Remigrācija” un izveidota sadaļa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Valkas novadā”. Visa informācija par pasākumiem, kas organizēti ar šo atbalstu un vispār, lai  uzrunātu no Valkas novada izbraukušo diasporu un jau uz dzīvi Valkas novadā atgriezušos, tiks regulāri publicēta iepriekš minētajā vietnē.

 

Ja ir jautājumi, esiet laipni gaidīti Beverīnas ielā 3, Valkā, variet arī zvanīt vai rakstīt uz manu e-pastu.

 

Fotogalerija

 

Foto: M.Dance

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

gunta.smane@valka.lv

Valkas novada dome laika posmā no 2020.gada 29.jūlija līdz 31.jūlijam organizē dienas nometni - sadraudzības pasākumu Valkas novada izbraukušo ģimeņu bērniem/jauniešiem kopā ar mūsu novada skolēniem.

 

Sākotnēji pasākums tika plānots kā 5 dienu nometne laikā no 2020.gada 29.aprīļa līdz 5.maijam, bet ārkārtējās situācijas dēļ, nometne tika atcelta. Lai jauniešiem tiktu dota iespēja savstarpēji iepazīties, nometnes vietā notiks dienas nometne - sadraudzības pasākums “Izzini Valkas novadu, Vidzemi, Latviju!”.

 

Pasākums 100% apmērā tiek finansēts no “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Latvijas pašvaldībās” programmas, tai skaitā arī biļetes lidojumam.

 

Plānotais dalībnieku skaits ir 30 skolēni no diasporas ģimenēm, remigrantu ģimenēm, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un mācās Valkas novada skolās un skolēni, kuri ir mācījušies tikai Valkā.

 

Nometnes laikā dalībniekiem būs iespēja kopīgi iepazīt Valkas novadu, Siguldas un tās apkārtnes aktīvā tūrisma piedāvājumus, Salacgrīvas apkārtni, kā arī visiem pedagogu vadībā kopīgi piedalīties sportiskās aktivitātēs.

 

Aicinām visus interesentus pieteikties dalībai līdz šī gada 21.jūlijam! Dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc pasteidzies!

 

Publikācija par pasākumu tiek veikta laikā, kad ir saņemta informācija par to, ka pēdējās dienās Latvijā saslimušo ar Covid  - 19 skaits ir mazs un ceram, ka nekas nemainīsies līdz datumiem, kad dienas nometne - sadraudzības pasākums plānojas!

 

Ja rodas jautājumi, lūdzu sazinieties ar Guntu Smani, t.+371 26463408 (arī WhatsApp), e-pasts gunta.smane@valka.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Valkas novada domes attīstības

un plānošanas nodaļas vadītāja

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz kopīgu pasākumu Kārķos 2020. gada 8.augustā, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja  plkst. 11.00 paviesoties Kārķu baznīcā,

pēc tam

* iziet  Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),

* apskatīt Tradīciju salu un Dabas koncertzāli, iet rotaļās vai uzsākt jautru danci,

* piedalīties sporta spēlēs un citos Kārķu pagasta svētku pasākumos,

* ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

 

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas pilsētas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam.  Ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

 

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

 

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.26463408, gunta.smane@valka.lv.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

 

 

 

Vidzemnieki! Valmierā veidos pašgājējhaubiču M109 artilērijas bateriju, bet Gulbenes novada Stāmerienā - kaujas atbalsta rotu ar prettanku un pretgaisa aizsardzības spējām.
 
 
Esi viens no mums – kļūsti karavīrs Vidzemē! Atlīdzība – sākot no 900 eiro.
 
 
Izvēloties militāro karjeru un kļūstot par karavīru, iegūsi:
 
  • Stabilitāti:
- līgumu par profesionālo militāro dienestu slēdz uz pieciem gadiem;
 
- pagarinot līgumu, karavīrs saņem vienreizēju izdienas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmēra;
 
- līgumu var pagarināt līdz karavīra dienesta pakāpei noteiktajam maksimālajam vecumam).
 
 
 
  • Konkurētspējīgu atlīdzību sākot no 900 EUR:
- karavīrs saņem mēnešalgu atkarībā no viņa dienesta pakāpes, izdienas un militārās izglītības;
 
- mēnešalgu nosaka arī atbilstoša kvalifikācijas kategorija, kas to var palielināt līdz pat 30%;
 
- karavīrs saņem piemaksas par dienestu starptautiskajās operācijās, pedagoģisko darbu, par  apmācību vadību, kā arī naudas balvas.
 
 
  • Plašas sociālās garantijas:
- Veselības aprūpi, zobārstniecības pakalpojumus, optisko redzes korekciju līdzekļu iegādes kompensāciju;
 
- Mantisko apgādi (formas tērpi, apavi un apakšveļa, speciālais apģērbs, apavi un aizsargierīces);
 
- Uzturdevas kompensāciju;
 
- Īres kompensāciju;
 
- Kompensāciju mācību izdevumu segšanai, ja karavīrs mācās valsts akreditētā izglītības iestādē;
 
- Atvaļinājuma pabalstu, apmaksātu papildatvaļinājumu, apmaksātu mācību atvaļinājumu;
 
- Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs;
 
- Ar pārcelšanos saistīto izdevumu kompensāciju;
 
- Garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 % no saņemtā atalgojuma, 
 
- Atvaļināta karavīra veselības aprūpi.
 
 
  • Karjeras izaugsmi;
- Militāro karjeru var veidot 20-25 gadu garumā. Apgūstot noteiktu apmācības kursu, karavīrs tiek paaugstināts nākamajā dienesta pakāpē.
 
  • Bezmaksas apmācību:
- dažādām specialitātēm dienestam nepieciešamās jomās (mācībās Latvijā un ārvalstīs, tostarp starptautisko operāciju rajonos).
 
  • Dienesta iespēja tuvāk mājām
- profesionālā dienesta rotas būs izvietotas Gulbenes novada Stāmerienā un Valmierā, šādā veidā sniedzot iespēju apkārtējo novadu iedzīvotājiem dienēt tuvāk savai dzīves vietai.
 
 
Kandidātam profesionālajā militārajā dienestā izvirzītas šādas prasības:
  • Latvijas Republikas pilsonība;
  • Vecums no 18 līdz 40 gadiem;
  • Vismaz pamatizglītība;
  • Valsts valodas prasme;
  • Nav kriminālās sodāmības.
 
Lai kļūtu par karavīru jāveic veselības pārbaude, kā arī jākārto psihodiagnostikas un fiziskās sagatavotības pārbaudes testus.
 
 
Pieteikties profesionālajam dienestam vari:
 
1. Elektroniski aizpildot pieteikuma anketu profesionālajam dienestam, kas atrodama e-adresē: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs nosūti uz e-pasta adresi rekrutesana@mil.lv
2. Ierodoties Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9. Apmeklētāju pieņemšana notiek darba dienās no plkst.9 līdz plkst.16.
 
3. Ierodoties jebkurā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā
 
 
Tālrunis uzziņām:
 
  • Rekrutēšanas un atlases centrs - 67137137
  • Zemessardzes 22. Kājnieku bataljons   - Adrese: Valmiera, Cēsu iela 54, 22173795 vai 25447883
  • Zemessardzes 25. Kājnieku bataljons  - Adrese: Gulbene, O.Kalpaka iela 58, 26317364 vai 20278149
 

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju, pasākums tiek pārcelts un nenoteiktu laiku!

 

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz Lieldienu pasākumu Kārķos 2020. gada 12. aprīlī, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja plkst. 11.00 piedalīties Lieldienu dievkalpojumā Kārķu baznīcā,

pēc tam:

  •  iziet  Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),
  •  Tradīciju salā piedalīties Lieldienu atrakcijās; izšūpoties Lielajās šūpolēs,
  •  Dabas koncertzālē iet rotaļās vai uzsākt jautru danci kopā ar Valkas novada tautas mūzikas kapelām "Vecie Turnavieši” un "Senās skaņās”,
  • ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

 

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam). Autobuss būs ar mums visu dienu un pēcpusdien pēc pasākuma ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

 

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

 

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.26463408, gunta.smane@valka.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

 

 

 

 

Aicinām darba devējus, kuri meklē IT un finanšu jomas speciālistus, reģistrēties dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā starptautiskajā tiešsaistes (online) darba dienā „Darbs un karjera Latvijā”, kas norisināsies šī gada 23.aprīlī no plkst.11.00 līdz 15.00 Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu). Dalība pasākumā ir bez maksas!

 

 

 

Piedaloties tiešsaistes darba dienā “Darbs un karjera Latvijā”, darba devēji, izmantojot vien datoru vai mobilo ierīci ar interneta pieslēgumu, varēs tiešsaistē satikties un veikt darba intervijas ar darba meklētājiem no dažādām Eiropas valstīm, kā arī demonstrēt video materiālus par savu uzņēmumu, veicinot tā starptautisku atpazīstamību. Tiešsaistes darba tirgus ir lieliska iespēja piesaistīt savam uzņēmumam arī tos Latvijas valstspiederīgos speciālistus, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā.

Lai piedalītos starptautiskajā tiešsaistes darba dienā, darba devējam ir jāizveido savs profils Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu), jāreģistrējas dalībai tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://ej.uz/registrejies2020), jāpublicē vakances un jāievieto sava uzņēmuma prezentācija. Uzreiz pēc reģistrēšanās publicētā informācija būs redzama vietnes apmeklētājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, un darba devējs varēs sākt saņemt pretendentu pieteikumus. Tiem darba devējiem, kuru profils Eiropas darba dienu platformā jau ir izveidots, dalībai pasākumā jāreģistrējas jau no iepriekš izveidotā konta.

 

Detalizētāku informāciju darba devēji var uzzināt, sazinoties ar starptautiskās tiešsaistes (online) darba dienas „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) koordinatoriem Latvijā Ilzi Luīzi Mihailovu (e-pasts:

IlzeLuize.Mihailova@nva.gov.lv tālr. 67021793) vai Andri Segliņu (e-pasts:Andris.Seglins@nva.gov.lv, tālr. 63429422).

Tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā” tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, “Tele2” sociālo kustību “Latvija strādā” un projektu “Your Move“.

 

 

      

 

Iepriekšējā NVA tiešsaistes darba diena “Darbs un karjera Latvijā” norisinājās 2019.gada 26.septembrī, pasākuma vietni bija apmeklējuši ap 4 tūkstošiem interesentu no Latvijas un ārvalstīm, bija reģistrējušies un savas vakances publicējuši 70 Latvijas uzņēmumu, piedāvājot kopumā ap 1,5 tūkstošiem brīvo darba vietu. 

 

Izmantotie materiāli:  https://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=6278&from=0

2019.gada 21.decembrī Ziemassvētku pasākumā Valkas kultūras namā tikās ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm un Valkas novada vadība un speciālisti.

 

Pasākuma laikā savstarpēji iepazināmies un aprunājāmies, vērojām novada folkloras kopas "Sudmaliņas" priekšnesumus un bija iespēja kopīgi uzdejot ar folkloras kopas dalībniekiem. Pasākumā spēlēja mūziķis Harijs Užāns.

Zinot, ka pasākumā būs daudz bērni, par mazajiem bijām īpaši padomājuši, izvēloties IGLU baseinus ar bumbām un IGLU klučus, Jenga spēles (viss ražots Valkā!).

 

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

 

Visus, kuri atgriezušies pēdējos gados Valkas novadā, bet varbūt nesaņēma informāciju par šo pirmo pasākumu, droši zvaniet vai rakstiet Guntai Smanei, t.26463408, gunta.smane@valka.lv.

 

Paldies visiem, kas piedalījās un uz tikšanos nākošajā pasākumā Lieldienās Kārķos!

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t. 26463408

 

Visi foto no pasākuma aplūkojami: ŠEIT

Foto: I. Karpova

 

 

 

 

 

 

 

Valkas novada dome  uzaicina Jūs uz Ziemassvētku pasākumu Valkas kultūras namā šī gada 21.decembrī plkst. 18.00.
 
 
Gaidīsim Jūs ar ģimeni, lai savstarpēji iepazītos un aprunātos (pie galdiņiem, būs Zviedru galds), kopīgi uzdziedātu (spēlēs Harijs Užāns), ja būs vēlme, padejotu kopā ar novada folkloras kopu "Sudmaliņas".
 
 
Pasākuma plānotie dalībnieki ir ģimenes, kuras pēdējo gadu laikā atgriezušās Latvijā, Valkas novada vadība, pagastu pārvaldnieki, izglītības, kultūras un sociālās jomas speciālisti,nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plānotais dalībnieku skaits ap 60 cilvēkiem.

 

Būs izklaides arī bērniem: IGLU baseiniņi un kluči, jenga spēles un iespēja pazīmēt.

 

Pasākuma apģērba stils  - galvenais, lai patiktu pašam!

Lūgums atsaukties tās ģimenes, kuras vēl nav informētas par šo pasākumu - zvanīt, rakstīt Guntai Smanei ( +371 26463408)

 

Paldies tiem, kas jau ir pieteikušies!

 

Ceram, ka izbrīvēsiet laiku, lai piedalītos pasākumā! Būsiet mīļi gaidīti!

 

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" un dalība tajā ir bez maksas.

Valkas novada dome ir parakstījusi vienošanos ar Vidzemes plānošanas reģionu par konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalsta izmaksu.

 

Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” rezultātiem, ir finansiāli atbalstījis Valkas novada domes pieteikumā norādītās aktivitātes, kas vērstas uz remigrācijas sekmēšanu, piešķirot finansējumu 10 000 euro  apmērā.

 

Valkas novads atbalstu pieprasīja, lai piesaistīti mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī sarīkotu divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem.

 

Nometni plānots organizēt laikā no 2020.gada 29.aprīļa līdz 3.maijam (datumi var tikt nedaudz precizēti) Valkas novadā un ir plānots segt 12 remigrantu bērnu/jauniešu ceļojuma izdevumus no viņu pašreizējās mītnes zemes uz nometni Latvijā – Valkā, kā arī 5 dienu nometnes noorganizēšanu 30 bērniem/jauniešiem (naktsmītnes, ēdināšanu, ekskursijas un sporta/kultūras aktivitātes). Aicinām šo informāciju nodot visiem Jūsu radiem, draugiem un paziņām, kas ir izbraukuši no Valkas novada un dzīvo ārzemēs!

 

Ar piešķirtā atbalsta līdzfinansējumu, Valkas novada mājas lapā www.valka.lv ir izvietots baneris “Remigrācija” un izveidota sadaļa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Valkas novadā”. Visa informācija par pasākumiem, kas tiks organizēti ar šo atbalstu un vispārlai  uzrunātu no Valkas novada izbraukušo diasporu un jau uz dzīvi Valkas novadā atgriezušos, tiks regulāri publicēta iepriekš minētajā vietnē.

 

Pašvaldība plāno atbalstāmo aktivitāšu rezultātā piesaistīt 116 remigrantus vai potenciālos remigrantus. Piešķirtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2020.gada 31.maijam.

 

Ja ir jautājumi vai ieteikumi, esiet laipni gaidīti Beverīnas ielā 3, Valkā, variet arī zvanīt vai rakstīt uz manu e-pastu.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

gunta.smane@valka.lv