17. novembrī Arēnā Rīga pulcējās skolēni un fizikas entuziasti, lai mēģinātu pārspēt Ginesa rekordu “Garākā cilvēku veidota elektriskā ķēde”. Jau pirms plkst.17.00 pie Arēnas Rīga pulcējās interesenti, kuri vēlējās piedalīties Ginesa rekorda pārspēšanā, to skaitā 27 Ērģemes pamatskolas skolēni un pagasta jaunieši. Pavisam ieradušies bija 1137 cilvēki, kuriem bija jāsadodas rokās Arēnas Rīga basketbola laukumā, vienotā ķēdē – virknes slēgumā. Cilvēku ķēdei bija divi brīvi gali, kas atradās laukuma centrā pie speciāla paaugstinājuma, kurā atradās energy stick(rotaļlieta, kas pierāda, ka visi cilvēki ir noslēgtā ķēdē). Viens ķēdes gals pieķērās pie energy stick viena gala, otrs - pie otra. Ja ķēde ir noslēgta, energy stick iedegas. Ginesa rekorda novērotāji ziņoja, ka kociņš ir iededzies, bet vai pats rekords ir sasniegts, paziņos Ginesa rekorda komisija, kas izskatīs iesniegtos foto un video materiālus. Pasākumu vadīja Uģis Joksts, bet Ginesa rekorda uzņemšanu dokumentēja zvērināta revidente Dace Druviete, notāre Ilze Pilsētniece un Latvijas Universitātes fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Par piedalīšanos rekordā katrs dalībnieks saņēma spēcinošu batoniņu, veselīgu ābolu, kā arī dzērienu, medaļu un biļetes uz basketbola spēli Maskavas CSK pret Rīgas VEF. No Ginesa rekorda līdz spēlei bija brīvs laiks, kurā Fizmix.lv eksperti palīdzēja veikt dažādus citus vietējos rekordus - stāvējām uz olām, pirms tam mēģinot iztēloties cik lielu smagumu viena ola var noturēt, skatījāmies kā skaņas skaļuma iedarbībā gāzes liesmiņa kļūst lielāka un tad atkal mazāka, braucām ar velosipēdu mēģinot ražot elektrību, lai varētu mājās iedarbināt dažādas elektriskās ierīces, piemēram, lampiņu, televizoru, datoru.
Pēc tam sākās spēle, kuras laikā mēs atbalstījām Rīgas VEF tik ļoti, ka apkrāsojām sejas un rokas, skaļi kliedzām „Rīgas VEF” un „Latvija”. Bija jauki atrasties tādā atmosfērā, kur visi jūt līdzi savējiem tik ļoti, ka dažiem nākamajā rītā sāpēja kakls vai bija pazudusi balss. Šoreiz neveicās – mūsējie zaudēja, bet cīnījās sparīgi.
Ar to nebūt mūsu ceļojums nebeidzās – mēs devāmies izbaudīt naksnīgo Vecrīgu un gaismu festivālu „Staro Rīga”. Bija ļoti daudz un dažādu objektu, ko apskatīt. Uz ēku sienām tika rādītas izveidotas animācijas, kuras pārraidīja no dažādām vietām pretējās ielas pusē no mājas. Stāstos piedalījās dažādi varoņi – acis, zirgi, gliemeži, zivis un citi. Visdīvainākais bija tas, ka brīžos, kad uz mājas sienas rādīja logus, tie izskatījās tā it kā tur būtu uzgleznoti – tieši uz logu rāmjiem, kā paredzēti šai konkrētajai ēkai Radio mājai vai RTU galvenajai mājai. Šajā laikā mēs paspējām pabūt cirkā, paraudzīties akvārijā, paklausīties pasaku vai mūziku gaismas pavadībā, bet visvairāk mums patika krāsainās strūklakas, kas cēlās, vijās, krita un mainīja krāsu mūzikas ritmā. Un tad pienāca brīdis, kad Rīga kļuva nedaudz tumšāka, cilvēku uz ielām manāmi mazāk. Izrādījās, ka festivāla objekti beidza savu darbību un visi galvaspilsētas viesi un vietējie devās uz mājām. Arī mums bija pienācis laiks atvadīties no Rīgas, mājās ieradāmies ļoti noguruši un ar labām atmiņām devāmies gulēt, lai nākamajā dienā dalītos ar mājiniekiem par redzēto.
Teksts Agija Reiniece, foto Olita Šauja
