No 25.marta līdz 30.aprīlim Valkas pilsētas kultūras nama 1.stāva foajē (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) apskatāma foto izstāde „Zaļi zeltainā dzintara lāse”. Izstādi veido krāsainas privātās fotogrāfijas no kalnu priežu audzētāju kolekcijām un dzintara paraugu foto, kas apskatāmi Palangas (Lietuva) dzintara muzejā.

Kalnu priedes pundurkoka forma (Pinus mugo Turra) ir krūms, retāk – koks, ar blīvu, klājenisku vainagu, savvaļā aug Alpu, Pireneju, Balkānu, Apenīnu un Karpatu kalnos. Tā ir pietiekami ziemcietīga introducēšanai Latvijā. Ir vairākas varietātes – Austrumalpu kalnu priede, Pireneju kalnu priede, zemā kalnu priede, Rietumalpu kalnu priede. Dzintars... Kas ir šis Baltijas jūras straumju glāstītais materiāls, ko bieži dēvējam par saules akmeni, kas ar savu zeltaino mirdzumu, silto un saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau sirmā senatnē iekarojis cilvēku sirdis? Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 — 90 miljonus gadu vecs un tas atrodams dažādās pasaules malās. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja romiešus uz domu (kas vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst. Tas ir viens no vērtīgākajiem pasaules minerāliem. Katrā dzintara atradnē ir atšķirīgs dzintars – atšķiras tā sastāvs, krāsa, vecums un citas īpašības. Un tomēr pats senākais dzintara ceļš ved uz Baltijas jūru pie Baltijas dzintara atradnēm. Šis dzintars kopš senseniem laikiem pazīstams ar savu krāšņumu un dziedniecisko spēku. Baltijas dzintara krāsu gamma ietver visu varavīksnes krāsu spektru. Pēc sava sastāva tas līdzīgs dzīvam organismam.

Izstādes kurators Aivars Ikšelis, 64722360