Mācību process
Šis 1.septembris būs atšķirīgs – nebūs lielā pulcēšanās, nebūs lielie visas skolas pasākumi, strapbrīži nebūs visiem vienā laikā, skolā būs vairāk dezinfekcijas līdzekļu un atgādinājumi tos lietot. Sakarā ar Covid-19 katra skola izvēlēsies piemērotu mācību procesa organizēšanas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Galvenie principi: informēšana, distancēšanās, higiēna, personas veselības stāvokļa uzraudzība. Skola organizēs skolēnu plūsmu, lai samazinātu iespējamo kontaktēšanos. Skolēni galvenokārt uzturēsies vienā noteiktā telpā. Mācības tiks organizētas, lai pēc iespējas mazāk būtu jāpārvietojas pa skolas telpām.Vecākiem lielāka atbildība par bērna veselības stāvokli. Vecākiem atbildīgi vajag izvērtēt nepieciešamību apmeklēt pasākumus ārpus skolas, novērst riskus inficēties. Vecākiem jāizvērtē bērna veselības stāvokļa izmaiņas un nepieļaut skolas apmeklējumu, ja ir jebkuras elpceļu slimības pazīmes (klepus, iesnas, gripa). Skolā tiks noteikta kārtība kā rīkoties gadījumos, kad tiek konstatētas slimības pazīmes bērnam skolā. Šī kārtība paredz riska gadījumā izolēt visus klases biedrus, ieskaitot pedagogus. Par katras skolas noteikto kārtību tiks informēti skolēni un vecāki.
Ir plānots, ka 1.septembrī mācības uzsāks klātienē, taču krīzes situācijā (saskaņā ar epidemioloģisko situāciju) iespējama skolas slēgšana un pāriešana uz mācībām attālināti.
Pavasara Covid-19 krīzes situācijā valsts nodrošināja atsevišķas ģimenes ar viedierīcēm un interneta pieslēgumu, lai sekmīgi varētu realizēt attālināto mācību procesu. Līdz gada beigām iespējams, ka vēl dažas ģimenes iegūs papildus datortehniku.
Vispārējā izglītība
Sākot ar 1. septembrī pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāk īstenot pamatizglītībā un vidusskolā: 1., 4., 7. un 10. klasēs. Pirmsskolas izglītības pakāpē to uzsāka 2019.gada septembrī.
Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
Mācību satura ietvaru veido 12 tikumi, 6 caurviju prasmes, zināšanas un pamatprasmes 7 mācību jomās. Mācību saturam ir starpdisciplinārs, integrēts raksturs.
Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.
Izmaiņas vidusskolā
Mācību saturs veidots kā pamatkursi un padziļinātie kursi. Mācību satura apguve turpmāk būs 3 līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus plānos atbilstoši optimālajam un augstākajam līmenim. 10.klasē būs vairāk pamatkursu (vairāk mācību priekšmetu), 11. un 12.klasē būs padziļinātie kursi (mazāk mācību priekšmetu).
Izmaiņas stundu sarakstā
Otrā svešvaloda no 4. klases (pašlaik no 6.klases). Latvijas un pasaules vēsture kopā. Jauns mācību priekšmets – Teātra māksla.
Pārveidoti tradicionālie mācību priekšmeti ar jaunu saturu - sports un veselība, inženierzinības (7.-9.kl.), dizains un tehnoloģijas (1.-9.kl., aizstās līdzšinējo mācību priekšmetu Mājturība un tehnoloģijas), datorika (1.-9.kl., t.sk. integrēti datorikas elementi 1.-3.kl.).
Vidusskolā tradicionālajiem mācību priekšmetiem jauni moduļi padziļinātai apguvei.
Vērtēšana
Sistēma saglabāta:–1.-3. klasē četros apguves līmeņos, 4.-12. klasē 10 ballu skalā.
Divi galvenie vērtēšanas veidi – summatīvā un formatīvā vērtēšana.
Summatīvo vērtēšanu organizē mācīšanās posma noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u.c.). Vērtējums tiek izteikts ballēs vai līmeņos.
Formatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā. Tā paredz laikus un regulāri sniegtu attīstošu atgriezenisko saiti (ko var sniegt gan skolotājs, gan citi skolēni), lai uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas ietvaros nepieciešams attīstīt arī skolēnu pašvērtēšanas prasmes. Skola izvēlas formatīvā vērtējuma apzīmējumus, populārākie ir: ieskaitīts/neieskaitīts (i, ni), punkti (3/6, 15/30), apguves līmeņi (S, T, A, P), procenti (36 %). Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Katra skola izstrādā savu vērtēšanas kārtību, ar kuru iepazīstinās skolēnus un vecākus.
Pēc jaunā satura pilnīgas ieviešanas (2022./2023.mācību gadu noslēdzot) ir paredzēti jauna satura obligātie valsts pārbaudījumi. Pamatizglītībā četri eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu. Vispārējo vidējo izglītību iegūstot, skolēnam plānots kārtot šādus valsts pārbaudes darbus: latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī, matemātikā (vismaz optimālajā līmenī), divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
Papildu informāciju par visu jauno iespējams uzzināt vietnē www.skola2030.lv
Profesionālās ievirzes izglītība
Profesionālās ievirzes izglītībā – mākslas, mūzikas un sporta jomā, šajā mācību gadā nav paredzētas būtiskas izmaiņas.
Interešu izglītība
Turpināsies gatavošanās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021. gada jūlijā, Rīgā.
Informāciju sagatavoja:
Rolands Rastaks,
Valkas novada domes
Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs
