14.03.2016
Jaunieši no Valkas Bekingemas pilī saņems apbalvojumus

Edinburgas hercoga starptautiskā jauniešu pašaudzināšanas programma Award ir individuāls izaicinājums, kurš paredz to, ka jaunietim, kas vēlas saņemt bronzas, sudraba vai zelta The Duke of Edinburgh’s International Award (Starptautisko Edinburgas hercoga apbalvojumu), ir jāizvirza un jāsasniedz četri mērķi. Viens no mērķiem ir jāsaista ar fizisko aktivitāti, otrs – jaunu prasmju apguvi, esošo padziļināšanu vai nostiprināšanu, trešais – brīvprātīgo darbu, ceturtais – piedzīvojumu ceļojumu. Zelta līmeņa apbalvojumu var saņemt tikai tie, kas papildus četru pamatjomu mērķiem izstrādā un īsteno kādu projektu. Starptautiskajā programmā Award var iesaistīties ikviens jaunietis, sākot no 14 gadiem līdz 24.dzimšanas dienai.

 

Valkā dzīvojošie jaunieši Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis uzdrīkstējās uzsākt un izstrādāt individuālu bronzas līmeņa izaugsmes programmu 2010.gadā. No tā laika abi par par nozīmīgu darbu sevis pilnveidē jau ir saņēmuši ne tikai bronzas, bet arī sudraba līmeņa programmas Award apbalvojumu. 2015.gadā abi valcēnieši sasniedza visus piecus zelta līmenī izvirzītos mērķus.

 

Laikā, kad tiek svinēta programmas Award 60. gadadiena, The Duke of Edinburgh’s International Award Foundation (Starptautiskais Award fonds) organizē īpašu apbalvošanas pasākumu, kas notiks 2016.gada 16.maijā Bekingemas pilī, Londonā, Lielbritānijā. Iespēja piedalīties šajā apbalvošanas pasākumā un pašiem saņemt zelta līmeņa Starptautisko Edinburgas hercoga apbalvojumu no Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvja ir dota kopumā tikai 15 programmas Award Eiropas, Vidusjūras un Arābu reģiona valstu dalībniekiem.

 

2016.gada februārī, pēc nacionālās un starptautiskās atlases kārtas, Signe Zalužinska un Mairis Lukovskis saņēma ziņu par to, ka viņi ir to 15 jauniešu vidū, kuri tiek aicināti saņemt savus zelta līmeņa prorgammas Award apbalvojumus Bekingemas pilī.

 

Par to, kas ir šie jaunieši, kuri liks Latvijas vārdam izskanēt starptautiskā apbalvošanas pasākumā, aicinām iepazīties nelielā intervijā ar viņiem.

 

Pastāstiet, Jūsuprāt, būtiskāko par sevi!

Signe: Mācos Valkas ģimnāzijas 12. klasē. Tā kā šis ir pēdējais gads, ko pavadu Valkā, tad mana šī brīža sūtība ir būt labai māsai, meitai, mazmeitai, māsīcai, draudzenei un labai skolniecei.

 

Mairis: Es esmu aktīvs, sportisks un sabiedrisks cilvēks.  Aktīvs dzīves veids - tā ir mana ikdiena. 

 

Kādi ir Jūsu gan tuvākas, gan tālākas nākotnes mērķi?

 

Signe: ​Pagaidām mans dzīves mērķis ir atrast savu īsto ceļu. Pēc 12. klases ir jāpieņem lielais lēmums, uz kurieni doties tālāk!? Domas šaudās starp visdažādākajām augstskolām, profesijām un vēlmēm, tomēr, lai arī kur es dotos, es zinu, ka pēc tam atgriezīšos Valkā, lai piedalītos ģimenes uzņēmuma attīstībā un organizācijā.

Mairis: Mans tuvākais mērķis ir pabeigt Valkas ģimnāziju un iestāties manis izvēlētajā augstskolā.

 

Ko Jūs stāstītu par programmu Award cilvēkiem, kuri par to iepriekš nav zinājuši?

 

Signe: Es gluži vienkārši izstāstītu, ka tas ir ceļš, kuru ir vērts uzsākt un arī pabeigt. Šī ir vieta jauniešiem, kuri gatavi strādāt ar sevi, iegūt kontaktus, jaunus draugus un atmiņas, ko būs vērts stāstīt vēl saviem mazbērniem. Un viss, kas ir jādara, ir jābūt gatavam jaunām, iepriekš neizmēģinātām lietām.

 

Mairis: Award ir iespēja piedzīvot dažādus piedzīvojumus mirkļus, kurus pēc tām varēs atcerēties visu savu dzīvi. Vēl tā ir iespēja iegūt jaunus draugus, dzīves pieredzi, jaunas prasmes un darīt labu darbu kādam cilvēkam.

 

Vai ieteiktu citiem jauniešiem iesaistīties programmā Award?

 

Signe: Noteikti iesaku, jo uzskatu, ka mūsdienās aktīvos, pieredzes bagātos un sabiedrībai patīkamos jauniešus veido tieši AWARD.

 

Mairis: Es noteikti iesaku, jo iesaistīšanās Award programmā var būt kā jauns dzīves izaicinājums.

 

Cik sen esat programmas Award dalībnieki?

 

Signe: ​No 2010.gada 1.novembra

 

Mairis: Savas Award gaitas kopā ar Signi un Robertu sāku pirms pieciem gadiem.

 

Kas Jūs pamudināja iesaistīties programmā Award?

 

Signe: ​Mani pamudināja iestāties Inese Lečmane, tā brīža AWARD vadītāja Valkā. Viņa izstāstīja par iespējām un veicamajiem uzdevumiem šajā programmā. Tajā laikā nemaz nepratu atteikt jauniem izaicinājumiem, tāpēc uzreiz piekritu sākt šo AWARD ceļu.

 

Mairis: Award programmā iesaistījos, jo tajā bija arī mani draugi.

 

Pastāstiet, kā dalība programmā Award ir ietekmējusi Jūsu dzīvi!

 

Signe: Savā ziņā AWARD ļāvis noticēt it kā neiespējamām lietām. Jau bērnībā sapņoju par to, ka paņemšu savu iedzīvi uz muguras un došos pāris dienu pārgājienā, apskatīšu vietas un satikšu cilvēkus. Tomēr... lai arī cik reizes tas tika pārcilāts un pārplānots, tas nekad neizdevās laikapstākļu dēļ, veselības dēļ vai gluži vienkārši tādēļ, ka uzradās citi plāni... Tad AWARD beidzot lika tam notikt bez nekādām atrunām! Piedzīvojumu ceļojumi ir lieliski!

 

Mairis: Tagad zinu, kā un kādi ir jāuzstāda mērķi, lai es sasniegtu iecerēto.

 

Ko esat ieguvuši, pateicoties dalībai programmā Award?

 

Signe: Esmu ieguvusi sev divus brāļus - Robertu un Mairi. Visu šo programmas laiku mēs esam gājuši kopā. Pat gadā, kad vienam no mums neizdevās sasniegt visus mērķus līdz galam, arī pārējie divi atteicās no apbalvojuma saņemšanas, ja neesam visi kopā. Ekspedīcijās vienmēr motivējām viens otru, un brīdī, kad kāds bija gatavs padoties, mēs neļāvām tam notikt. Arī ārpus programmas ietvariem mēs veidojam savas AWARD grupas pasākumus, atbalstām viens otru. Pirms uzsāku AWARD programmu, man šķita, ka visu dzīvē varu izdarīt viena, bet šeit es iemācījos strādāt komandā un ne tikai palīdzēt citiem, bet arī pieņemt palīdzību no citiem.

 

AWARD esmu jau gandrīz 6 gadus, kuru laikā mūsu vadītājas - Inese, Egita un Tija, kļuva gandrīz kā otrās mammas, kas vienmēr sekoja līdzi, kā mums iet, ko mēs darām un vai viss ir kārtībā.

 

Mairis: Esmu ieguvis jaunus draugus, ar kuriem esmu piedzīvojis lieliskus savas dzīves momentus.

 

Kādas bija Jūsu zelta līmeņa aktivitātes un kādus mērķus ar tām saistījāt?

 

Signe: Fiziskās sagatavotības mērķis bija uzlabot savu stāju un iemācīties pareizi vingrot, nodarbojoties ar veselības vingrošanu. Pirms sāku nodarboties ar veselības vingrošanu pie fizioterapeites, man bieži sāpēja mugura un bija problēmas veikt daudzus pienākumus, piemēram, notīrīt sniegu pagalmā vai ilgstoši ravēt dārzu, bet, sasniedzot jomas mērķi, es sapratu, ka tas ir tikai katra paša spēkos to novērst. Es sapratu, cik svarīga ir mūsu katra veselība, muguras veselība un stāja. Jau pēc pāris mēnešu nodarbībām arī klases biedrenes sāka interesēties, kā labāk izstaipīt un uztrenēt kādu muguras muskuli pēc sporta stundām. Mājās, patstāvīgi vingrojot, mācu to savai mazajai māsai, lai viņai manā vecumā nebūtu problēmu ar stāju. Esmu apguvusi jau tik daudz, ka spēju palīdzēt arī savai vecmammai, kad viņai sāp mugura.

 

Prasmju jomas mērķi izvēlējos saistīt ar dalību XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Vienmēr uzskatīju, ka nemāku dziedāt, bet, sasniedzot savu jomas mērķi, esmu pārliecinājusies, ka man ir skaista balss. Dziedot skolas pasākumos kopā ar kori, ir brīnišķīga spēka sajūta, kuru izjutu vēl daudzas reizes spēcīgāk, nonākot dziesmu svētkos.

 

Kopā ar Mairi un Robertu iesaistījos nometnes “Vasara kā pasakā”, kas notika Smiltenes novada viesu namā “Kalbakas”, īstenošanā. Nomentes laikā iemācījos nebaidīties no bērnie, kuriem ir īpašas vajadzības. Man ļoti liels sasniegums bija tas, ka es pirmo reizi mūžā stūmu ratiņkrēslu, lai gan jau daudzus gadus man no tā ir bijis bail. Man vienmēr bija bail kaut ko izdarīt nepareizi, nodarīt pāri vai nesaprat cilvēku, tomēr tagad to esmu pārvarējusi, kā arī iemācījos saprasties ar problemātiskiem bērniem, jo jau otrajā nometnes dienā nepaklausīgākie bērni klausīja un turējās tieši pie manis. Ieguvu daudz pozitīvu emociju, kad no rīta, pie brokastu galda, bērni skrēja pretī. sakot labrīt un cieši samīļojot pirms maltītes. Lieliski tiku galā ar radošajām darbnīcām, jo sākumā bija grūti izprast, ko šie bērni spēj. Tomēr ar saviem kolēģiem – Robertu un Mairi mēs palīdzējām visiem izveidot gan savus sapņu ķērājus, gan skaistas burciņas, kurās ievietot pašu lasītas tējas.

 

 

Piedzīvojumu ceļojuma, kura ietvaros mans individuālais mērķis bija nepadoties un izturēt līdz galam, laikā mana grupa pārvietojās ar laivu. Ceļojuma laikā pilnībā sajutu, ka manās rokās ir muskuļi, turklāt tik daudz! Guvu daudz pozitīvu un skaistu emociju, kā arī piedzīvojumu un pārdzīvojumu, kurus stāstīšu vēl saviem mazbērniem. Esmu kļuvusi daudz tuvāka ar saviem ilggadējajiem AWARD līdzgājējiem un pārkāpusi pāri sev - trešajā dienā biju gatava padoties daudzo tulznu dēļ, bet pēc kopīgu vakariņu taisīšanas ar saviem biedriem es sapratu, ka ir jāpabeidz iesāktais, tādēļ tagad varu lepoties, ka nepievīlu savus draugus un visas četras dienas kopā ar viņiem pavadīju pie dabas.

 

Mairis: Mans projekts bija saistīts ar integrācijas nometni “Vasara kā pasakā”, kuras ietvaros es palīdzēju organizēt sportiskas aktivitātes bērniem ar īpašām vajadzībām. Pateicoties šim projektam, tagad spēju vieglāk komunicēt ar bērniem, man ir izveidojusies sapratne par bērniem ar īpašām vajadzībām. Esmu guvis drosmi darbā ar šādiem bērniem. Darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām varētu būt manas dzīves mērķis, tādēļ tagad domāju par iespēju kļūt par fizioterapeitu. Esmu guvis milzīgu gandarījumu par paveikto.

 

Mans fiziskās sagatavotības jomas mērķis bija pāriet no 2.līgas uz 1.līgu. Esmu  to sasniedzis, jo tagad Rubene -1 komandas sastāvā spēlēju 1.līgā, kur turpinu attīstīt savas prasmes florbola spēlē.

 

Pateicoties brīvprātīgajam darbam zemnieku saimniecībā, esmu iemācījies, kā pareizi sagatavot zemi graudaugu sēšanai, kā sēt un pēc tam novākt ražu.

 

Prasmju jomā par savu mērķi izvirzīju dalību XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Virzoties uz mērķa sasniegšanu, esmu atklājis to balss tembru, kādā mana balss skan vislabāk. Protu dziedāt pēc notīm un varu nodziedāt daudzas latviešu skanīgākās dziesmas. Dalība dziesmu svētkos man sagādāja ļoti daudz patriotisku emociju.

 

Piedzīvojumu ceļojuma norisei izvēlējāmies Gaujas upi, jo vēlējāmies iepazīties ar tās floru un faunu. Pateicoties šim pašu plānotajam un organizētajam ceļojumam, esmu ieguvis jaunas zināšanas par upi, par airēšanu un laivas kontroli, kā arī prasmi tikt galā ar tulznām, kas radušās pēc vairāku dienu airēšanas. Liels pārbaudījums, kā izrādās, ir arī sadarbība ar otru cilvēku, kas atrodas tajā pašā kanoe laivā.

 

Paldies par atbildēm! Novēlam arī turpmāk virzīties un sasniegt arvien jaunas virsotnes, kā arī prast iedvesmot citus!

 

Informāciju sagatavoja:

Katrīna Sprudzāne

Valsts izglītības satura centra vecākā referente

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.