28.11.2019
Priekšlaicīga mācību pārtraukšana

Eiropas sociālā fonda projekts “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” Nr.8.3.4.0/16/I/001

 

Katru gadu Latvijā ir bērni, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības un nesaņem dokumentu par pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas vai vidējās profesionālās izglītības iestādes pabeigšanu.

 

Iemesli, kāpēc izglītojamais nepabeidz skolu, var būt dažādi. Tie atkarīgi gan no vecuma, gan dažādiem faktoriem, kas ietekmē pusaudzi mājās, skolā, ģimenē un vietās, kur jaunietis uzturas ārpus ģimenes un skolas dzīves.

 

No 2017. gada Latvijā Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" (turpmāk tekstā “PuMPuRS” ), lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

 

Atsaucoties uz projekta “PuMPuRS” apkopoto informāciju, nosaucam sešus iemeslus, kas var ietekmēt pusaudža lēmumu apmeklēt vai neapmeklēt skolu.

  • Uzvedība kā aizsardzība pret situācijām skolā, kurās izglītojamais jūtas apdraudēts, nevarīgs vai neveiksmīgs. Izglītojamais izjūt trauksmi, emocionālo diskomfortu, apjukumu, bailes un uzvedas neadekvāti situācijai, jo nesaprot, kā šādā situācijā vajadzētu rīkoties.
  • Mācību kavējumi ir iemācīta uzvedība – bērns atdarina pieaugušo vai vienaudžu uzvedības modeļus. Ja vecāki iet uz darbu, kad grib, vai nestrādā un dzīvo no pabalstiem, arī bērns skolu apmeklē neregulāri. Lai gan uzvedība pamatā veidojas ģimenē, par sevi nepārliecinātus bērnus ļoti spēcīgi var ietekmēt arī vienaudži.
  • Datoratkarība – bērns pārlieku daudz dzīvo virtuālajā vidē un savas problēmas risina tur, atsakās apmeklēt skolu, jo virtuālajā vidē ir interesantāk.
  • Medicīniski iemesli – piemēram, autisma spektra traucējumi, kad bērnam uzturēšanās skolā ir apgrūtināta paaugstinātā jūtīguma dēļ un katrs skaļāks troksnis sagādā fiziskas ciešanas, vai depresija, kad izglītojamais neredz savai dzīvei jēgu, neredz nākotni.
  • Personības iezīmes – pašdisciplīnas un mērķtiecības trūkums, neprasme strukturēt laiku, tendence visu atlikt uz pēdējo brīdi, kad nevar vairs paspēt izdarīt, u.c. Sava rakstura dēļ izglītojamais iekavē mācības, tad vairs netiek pārējiem līdzi un zaudē ticību, ka var turpināt skolas gaitas kopā ar saviem klasesbiedriem.
  • Sociālā situācija – jāpieskata jaunākais brālis vai māsa, vai savs bērns, jāiet strādāt, jo citādi ģimene nevar izdzīvot, u.tml. Apkopojot minēto, jāsecina, ka jebkurā skolas vecumā stundu kavēšana ir tikai sekas un to var novērst, ja tiek pamatīgi izzināti un novērsti tās cēloņi. Darbs tikai ar kavēšanas sekām ir neproduktīvs, un rezultāts ir īslaicīgs.

 

Lai izglītojamais mācītos, nozīmīga ir gan viņa fiziskā, gan emocionālā labsajūta.

 

Vairāk par projektu “PuMPuRS” lasīt ŠEIT

 

2019./2020 mācību gadā projekta “PuMPuRS” ietvaros, konsultatīvo atbalstu saņem 13 skolēni no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Kārķu sākumskolas. Skolēniem piešķirtas papildus nodarbības dažādos mācību priekšmetos un atvēlēts laiks sarunām ar skolas psihologu un sociālo pedagogu.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.