Valkas pilsētas kultūras nama 1. stāva foajē apskatāma Anetes Kazakas zīmējumu izstāde “Valkas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru portreti “Varonība aiz ūsām”.

Lāčplēša dienā piemin un atceras varoņus. Taču ko nozīmē būt varonim, un vai tāds ir iespējams šodien?

Vārds "varonis" ietver jēdzienus "vara", "varēt", kas savukārt nozīmē spēku, iespēju šo varu lietot. Līdz vārdu "varonis" tagadējā izpratnē 19. gadsimtā latviešu valodā ienesa Atis Kronvalds, tā vietā lietoja arī citās valodās sastopamo "hērojs", kura izcelsme saistāma ar sengrieķu vārdu "aizstāvis", "aizsargs". Varonis sargā un ir gatavs iet bojā, lai aizstāvētu noteiktas vērtības, ideālus. Taču varoņa pieņemšana ir atkarīga no katra cilvēka izpratnes.

Varonīga rīcība, aizstāvot savu pārliecību par neatkarīgu valsti, bija pamatā 1919. gada norisēm, kas veidoja neatkarīgu Latviju.

Savukārt varonība mūsu nākamās simtgades paaudzei nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

Varonis spēj pastāvēt tikai noteiktā vērtību sistēmā, kuras ideālus aizstāvot, viņš tiek uztverts kā varonis. Šodien izplatītajā dzīves modelī, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, informācijas pārbagātība, var figurēt vienīgi pseidovaronis uz piecām minūtēm, taču varonis klasiskā izpratnē nav iespējams, bet varonis ir gaidīts, jo, ja tāds ir, katram vairs nav jāuzņemas atbildība par vispārējām lietām.

Latvijas Neatkarības cīņas, norisinājās laikmetā, kad cilvēki tika audzināti tradicionālā garā, viņiem bija gan tradicionāla izglītība, gan tradicionāla vērtību sistēma, – toreiz dzimtenes mīlestība, gods un cieņa bija augstākās vērtības, nevis tukši vārdi. Neatkarības cīņu laikā Latvijā bija daudz cilvēku, kuri tika audzināti ar šādām vērtībām un bija gatavi upurēties dzimtenes vārdā, tieši tādēļ tika izcīnīta brīvība.

Informāciju sagatavoja:

Izglītības un kultūras daļas vadītājs

Aivars Ikšelis