Svētdien, 22.jūnijā, plkst.11, pieminot 1919.gada jūnijā Cēsu kaujās kritušos karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notiks bruņoto spēku militārā parāde. Savukārt pirmdien, 23.jūnijā, Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies Igaunijas Aizsardzības spēku rīkotajā Uzvaras dienas parādē Valgā, Igaunijā, no kurienes tās dalībnieki dosies uz Valku, kur notiks tehnikas un bruņojuma izstāde.

Militārajā parādē Cēsīs soļos vairāk nekā 250 Štāba bataljona, Instruktoru un Kājnieku skolas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Zemessardzes 27.kājnieku un 54.inženiertehniskā bataljona karavīru un zemessargu, kā arī jaunsargu. Parādē piedalīsies arī Igaunijas un Dānijas brīvprātīgo militāro organizāciju „Kaitselit” un Nacionālās gvardes (Zemessardzes) pārstāvji.

Uzreiz pēc parādes, kuru noslēgs Gaisa spēku aviācijas bāzes helikoptera „Mi-17” pārlidojums, varēs vērot arī Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīru un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu, kā arī Cēsu Kultūras un Tūrisma centra jauktā kora „Wenden” un Amatas vīru kora „Cēsis” priekšnesumu.

Savukārt, 23.jūnijā plkst.11 militārajā parādē Valgā, kurā piedalīsies vairāk nekā 1200 dalībnieku, Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs karavīri un zemessargi no Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Instruktoru skolas, kā arī Zemessardzes 22., 25., 27. un 55.kājnieku bataljona un bruņoto spēku orķestra.

Tajā piedalīsies arī karognesēji, kas nesīs visu to valstu karogus, kuras piedalījās 1918. - 1920.gada Neatkarības karā. Parādē plīvos Igaunijas, Latvijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas, kā arī ASV karogi. Pēc parādes, kuru noslēgs ar militārās tehnikas demonstrējumu un NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm dežūrējošo patruļlidmašīnu pārlidojumu, tās dalībnieki aptuveni plkst.11:40 dosies gājienā uz Latvijas pilsētu Valku otrā robežas pusē, kur nostāsies ierindā Lugažu parkā. Turpat notiks militārās tehnikas un bruņojuma izstāde, kuras apmeklētāji varēs baudīt lauka virtuvē pagatavotas pusdienas.

Parādi Cēsīs un Valgā pieņems abu valstu prezidenti, kā arī aizsardzības ministri un bruņoto spēku komandieri.

Cēsu kauju 95.gadskārtas atceres pasākumi notiks arī citviet. Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Latvijas karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi piedalīsies vairākos piemiņas pasākumos un noliks ziedus varoņu piemiņas vietās - Pārgaujas pagasta Plācī pie Ziemeļlatvijas atbrīvotāju pieminekļa, pie nezināmā karavīra kapa Amatas novada  Ieriķos, pie pieminekļa Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem igauņu karavīriem Priekuļu novada Veselavas kapos, pie piemiņas akmens Pārgaujas novada Stalbē, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas 1919.gada 6.jūnija kauju piemiņas pieminekļa pie Līvu pagastnama, pie Atbrīvošanas pieminekļa Liepā, pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada „Veišāros”, Raiskuma kapos pie pieminekļa kritušajiem Brīvības cīņās, pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu novadā pie tilta pāri Raunas upei, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa Cēsīs un pie Brāļu kapa pieminekļa Cēsīs, Lejas kapos. Latvijā 22.jūnijs tiek atzīmēts kā Varoņu piemiņas diena, bet Igaunijā 23.jūnijs - kā Uzvaras diena, jo 1919.gadā šajā datumā Igaunijas armijas 3.divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde  Cēsu  kaujās sakāva vācu Landesvēru un Dzelzsdivīziju, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā.

Informāciju sagatavojusi: AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.