2. oktobrī 37 Valkas novada iedzīvotāji devās ekskursijā uz jauno LNB ēku. Šis brauciens bija balva tiem, kuri piedalījās Valkas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā konkursā par Gaismas pili, sniedzot atbildes uz 10 jautājumiem. Savukārt finansējumu braucienam ieguva mūsu lasītāja Ieva Zariņa, iesniedzot projektu „Ceļš uz gaismas pili” Novada domes izsludinātajā kultūras projektu konkursā.
Gaismas pils iepazīšana sākās no pašas spices - 12.stāva, kurā pavērās brīnišķīga Rīgas panorāma uz visām debess pusēm. Kāpjot lejā pa stāviem, varējām apskatīt plašās, dažādu nozaru lasītavas ar brīvpieejas plauktiem, no kuriem lasītājs pats var izvēlēties sev interesējošo grāmatu, kā arī vestibilos izliktās izstādes. Mūsu gides Baiba un Ilze stāstīja, kā tiek nodrošinātas lielās ēkas tehniskie un profesionālie bibliotekārie darba procesi, kādi materiāli un dizaina elementi atšķiras katrā stāva noformējumā. Ja starpstāvā - Mezonīnā dominē Latvijas kādreizējā pieclatnieka zaļā krāsa, tad kāpjot augstāk, kāpj arī nomināla vērtība. Visvērtīgākais sanāk 8. stāvs, kurā interjera krāsojumā izmantota piecsimt latu oranžīgi brūnā krāsa. Šajā stāvā atrodas bibliotēkzinātnes lasītava un mācību centrs. Gandrīz visiem stāviem cauri, ēkas vidusdaļā ,ierīkotas grāmatu krātuvju telpas, tajās lasītājs nevar iekļūt un pat ne visi bibliotēkas darbinieki, tikai konkrēti šīs nodaļas darbinieki. Pārliecinājāmies, ka tur strādājošiem darbiniekiem ir jābūt ne vien zinošiem, bet arī fiziski izturīgiem, jo katru izdevumu, kuru pieprasa lasītājs, ir jāsameklē plauktos, atbīdot tos ar roku griežama mehānisma palīdzību, tad ar trepēm , ja nepieciešams, pakāpties , to paņemt un ar liftu nogādāt vajadzīgajā stāvā. Tādā veidā dienā tiek izsniegts ap 500 eksemplāru.
Priecājamies, ka paguvām bibliotēku pilnībā apskatīt, jo jau ar novembri Gaismas pils būs lasītājiem pieejama ne visos stāvos. Iemesls tam ir Latvijas prezidentūras sākšanās Eiropas Savienības padomē no 2015. gada janvāra līdz jūlijam. Tās pasākumi notiks LNB jaunajā ēkā, taču vienlaikus tā ir lieliska iespēja Gaismas pilij kļūt par Eiropas prezidentūras simbolu un popularizēt Latviju un Nacionālo bibliotēku ārpus valsts robežām. Esam patiešām lepni par savas valsts Nacionālo bibliotēku, tās plašumu, tām milzīgajām zināšanām, ko sniedz tās krājumi, jauko atmosfēru, ar kādu tiek uzņemti apmeklētāji un laipnajiem darbiniekiem.
Pēc pusdienām mūsu ekskursija Pārdaugavā turpinājās RTU muzeja vadošās pētnieces Alīdas Zigmundes pavadībā. Viņa mūs iepazīstināja ar unikālu Rīgas daļu, vēsturiski ļoti vērtīgu teritoriju, UNESCO pasaules mantojuma aizsargātu buferzonu – Ķīpsalu. Galvenā salas burvība un vērtība slēpjas tās koka apbūvē.
Arhitektes Zaigas Gailes birojs ir restaurējis vairāk kā desmit ēku, kuras pati arhitekte sauc par Kolekciju. Atdzimušajās ēkās ne vien jūtams to vēsturiskais šarms, bet tās ir mūsdienīgi iekārtotas ģimeņu mājās, kurās to īpašnieki izbauda visas ērtības ar brīnišķīgu skatu uz Rīgas vecpilsētu, svaigu gaisu un klusumu, un gandrīz ar roku aizsniedzamo centru. Tādēļ Ķīpsala šodien top par bagātu un prestižu rajonu. Šīs Z. Gailes Kolekcijas mājas izvietojušās gar Daugavas krastu Balasta dambī. Šobrīd restaurētās ēkas šajā ielā noslēdzas ar veco |Ģipša fabriku, kurā tagad iekārtots ekskluzīvs restorāns un arī izveidoti dzīvokļi.
Padomju gados Ķīpsalā iesākās Rīgas tehniskās universitātes studentu pilsētiņas būvniecība. 1981. gadā tika atklāts Vanšu tilts pār Daugavu, kas vizuāli un funkcionāli mainīja salas teritoriju. Salas dienvidu daļā lokalizējas sabiedriskā apbūve – Preses nams, „Swedbank” ēka, RTU fakultātes, Starptautiskais izstāžu centrs ,,Ķīpsala’’, kā arī Ķīpsalas peldbaseins. Tam blakus esošas Māra Gaiļa celtās rindu mājās kalpo kā norobežojums, atdalot salas vēsturisko apbūvi no padomju arhitektūras.
Pastaigā pa Ķīpsalu, apmeklējām arī „slēptāko” Rīgas muzeju- Žaņa Lipkes memoriālu Melno Šķūni. Ēku projektējusi Zaiga Gaile. Tā atgādina apgāztu laivu, kas celta no darvotiem kokiem. Savās mājās speciāli izbūvētā bunkurā II Pasaules kara laikā no geto Žanis Lipke izglāba daudzus ebrejus. Cilvēku glābšanu viņš uzskatīja par savu misiju, jo slēpis cilvēkus dažādos laikos un no dažādiem režīmiem - gan nacistu, gan komunistu vajātos.
Projekts „Ceļš uz Gaismas pili” noslēdzies, taču mūsu visu ceļš uz zināšanām, izglītību un saturīgu laika pavadīšanu var turpināties ar daudz lielāku atdevi, jo esam ieguvuši informāciju, kā pie šim zināšanām tikt, izmantojot Nacionālās bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus un resursus. Paldies visiem projekta dalībniekiem un atbalstītājiem.
Līga Rozīte Valkas novada Centrālās bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja.
