No 10.  janvāra līdz 31. janvārim Vijciema tautas namā ir apskatāma Valkas novadpētniecības muzeja ceļojošā izstāde “Zīme. Raksts. Ritms.” Izstāde ir kā stāsts par latviešu rakstu zīmēm, to nozīmi un izstaroto enerģiju uz mums, caur rokdarbiem, traukiem un sadzīves priekšmetiem.

          Ceļojošās izstādes “Zīme. Raksts. Ritms.” mērķis ir iepazīstināt ar Valkas novadpētniecības muzejā uzkrāto vēsturisko mantojumu, radīt priekšstatu par Ziemeļlatvijas raksturīgo etnogrāfijā – rakstos, krāsas, ritmos. Latviešu rakstam pamatā ir dažādas zīmes. Zīmes top par rakstu, ja tās vairākkārt atkārtojas noteiktā secībā un ritmā.

          Izstāde iepazīstina ar 8 raksturīgākajām latviešu rakstu zīmēm – Krusta zīmi, Māras zīmi, Laimas zīmi, Jumja zīmi, Saules koku, Saules zīmi, Mēness zīmi, Dieva zīmi – kā simboliem, kā raksta elementiem, kā informācijas nesējām, attīstībā no zīmes vienkāršākās formas uz sarežģītāko.

        Katru zīmi izstādē atklāj vispirms zīmes vienkāršākās formas datorzīmējumi un zīmes kuplinājumi datorgrafikā, tad seko attēli ar Valkas novadpētniecības muzeja krājuma priekšmetiem, kuros attēlota konkrētā zīme vai arī, kuru forma atgādina konkrēto zīmi.

       Latvijas kultūras vēsture ir nesaraujami saistīta ar latviešu rakstu zīmēm. Zīmes ietver vērtības, kas tautai ir svarīgas un nes tālāk iepriekšējo paaudžu pieredzi. Tās jau daudzus gadsimtus pirms rakstītā raksta kalpoja kā savdabīgs saziņas līdzeklis. Senatnē zīmēm bija simbolisks raksturs, tām piedēvēja maģisku spēku, ticēja to burvju varai. Tās lietoja, lai aizsargātu sētu no ļaunuma un burvestībām, iezīmētu sev piederošos priekšmetus, arī kā vēstījumu noteiktā reizē un vietā.

       Mainoties mūsu tautas pasaules izpratnei, zīmes pakāpeniski zaudē savu maģisko nozīmi un galvenokārt kļūst par rotājošiem elementiem. Tās darina kā atsevišķas lietas vai kā rotājumus uz ēkām un priekšmetiem.

Informāciju sagatavoja

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Ligita Drubiņa