11.novembrī – Lāčplēša dienā allaž godinām mūsu Varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību gan 1.Pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulkos, gan Brīvības cīņu laukos. Lāčplēša Kara ordenis (LKO) bija pirmais un augstākais militārais Latvijas valsts apbalvojums. Ne katrs brīvības cīnītājs tika ar to apbalvots – LKO piešķīra par personīgo drosmi un varonību kaujas laukā. Valkas novadā ir izveidojusies tradīcija – katru gadu 11.novembrī uzlikt piemiņas plāksni kādā no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapu vietām novada kapsētās.

Šogad piemiņas plāksnes atklās tiem varoņordeņa nesējiem – Lāčplēšiem, kuri atdusas Aumeisteru kapsētā: Kārlim Valdemāram Purgalim, Fricim Alksnim, Jūliusam Balodim, Pēterim Briedim un Paulim Melzupam.

Kārlis Valdemārs Purgalis dzimis 1899.gada 23.martā Plāņu pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 6.jūnijā Smiltenē, piedalījies kaujās pret landesvēru, pēc tam pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanas cīņās. 1919.gada 16.novembrī parādījis varonību, uzsākot tuvcīņu ar ienaidnieku, kad velosipēdistu rota, šķērsojot Lielupi pa Garozas tiltu, iekļuva apšaudē. 1920.gadā 5.Cēsu kājnieku pulka kareivis K.V.Purgalis apbalvots ar LKO Nr.351. Paaugstināts par kaprāli. Atvaļināts 1921.gadā. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Lejasmārcos”. 1945.gada 10.martā arestēts, kara tribunāls 1945.gada rudenī notiesājis Kārli Valdemāru Purgali uz 10 gadiem ieslodzījumā, atradies Karagandas apgabala Džezkazganas Stepes nometnē. Brīvībā izkļuvis 1955.gada 29.decembrī. Atgriezies Cirgaļu pagastā, strādājis kolhozā. Miris 1966.gada 30.maijā.

Fricis Alksnis dzimis 1895.gada 8.maijā Plāņu pagastā. Krievijas armijā iesaukts 1916.gadā, līdz 1917.gada 25.jūlijam dienējis 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam – 10.Kaukāza strēlnieku pulkā, apbalvots ar Jura Krusta IV šķiru. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 6.jūnijā, piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās 5.Cēsu kājnieku pulka kaujās. F.Alksnis izcēlās 1919.gada 21.– 22.jūnija kaujās pie Raunas, kad viņu divreiz smagi ievainoja, taču viņš neatstāja ierindu, līdz kareivji pārkārtojās un ieņēma jaunas pozīcijas. 1922.gadā Fricis Alksnis apbalvots ar LKO Nr.1525. Atvaļināts 1921.gadā. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Kalna Mārcos”. Miris 1979.gada 24.janvārī. Fotogrāfija no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri K.V. Purgalis un F. Alksnis no Cirgaļu pag. 1920.gadi

Jūliuss Balodis dzimis 1896.gada 16.jūlijā Aumeisteru (Cirgaļu) pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 28.februārī, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, cīņās Latgalē, pēc tam Zemgalē pret bermontiešiem. LKO viņam kā 4.Valmieras kājnieku pulka virsleitnantam piešķirts par varonīgu izlūkgājienu 1919.gada 31.maijā Lubānas muižā. J.Balodis kritis kaujā pret bermontiešu spēkiem pie Salgales 1919.gada 21.novembrī. Fotogrāfija no grāmatas „LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI” R., 1995, Jūliuss Balodis 57.lpp.

Pēteris Briedis dzimis 1892.gada 11.jūlijā Aumeisteru (Cirgaļu) pagastā. Krievijas armijā iesaukts 1914.gadā, dienējis grenadieros. Piedalījies kaujās Polijā pie Krakovas, Holmas, pēc tam – pie Viļņas un Luckas, divreiz ievainots. 1917.gada janvārī pārgājis uz 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās pie Rīgas. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 24.februārī Valkā, piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Sasniedzis virsseržanta pakāpi, ložmetēju vada komandieris. 1919.gada 31.maijā P.Briedis kopā ar brīvprātīgo grupu pie Jaunlubānas muižas spēcīgā apšaudē vairākas stundas sargājis tiltu pār Aivieksti, apklusinājis lielinieku ložmetējus un izklīdinājis pretinieka kājniekus, tā lielā mērā sekmēdams 4.Latvijas Padomju strēlnieku pulka saimniecības daļas sagūstīšanu un bagātīgu trofeju ieguvi. Par šīm cīņām 1920.gadā 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kaprāli Pēteri Briedi apbalvoja ar LKO Nr.12. P.Briedis atvaļināts 1920.gada 3.decembrī. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Krogzemjos”. Pēc 2.pasaules kara strādājis vietējā kolhozā. Miris 1975.gada 10.martā. Fotogrāfija no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Briedis no Cirgaļu pag. 1920 gadu sākums.

Paulis Melzups dzimis 1895.gada 21.maijā Aumeisteru pagastā. Izglītojies tirdzniecības skolā Valkā. 1916.gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 22.gaisa kuģniecības parkā Petrogradā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 8.martā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem, kā arī citās Vidzemes artilērijas pulka kaujās. 1919.gada 15.aprīlī Ziemeļvidzemē pie Sāru muižas P.Melzups tiešā ienaidnieka ugunī kā artilērijas novērotājs precīzi koriģējis lielgabalu uguni Melnupes tilta apšaudes laikā, tā sekmēdams lielinieku uzbrukuma atsišanu. 1922.gadā Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis Paulis Melzups par parādīto varonību apbalvots ar LKO Nr.1180. Atvaļināts 1921.gadā. Pēc kara kopis zemi Cirgaļu pagasta „Mellužos”. Miris 1960.gada 13.jūlijā. Fotogrāfija no grāmatas „LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI” R., 1995, Paulis Melzups 347.lpp. Papildus informācija Valkas novadpētniecības muzeja direktore Meldra Cimdiņa, 64781199