15.11.2016
Kārķos apskatāmā Irēnas Lejnieces izstāde “Mana klusā daba” aicina un valdzina

Kārķu tautas nama kamīnzālē līdz šā gada nogalei būs apskatāma arhitektes un gleznotājas Irēnas Lejnieces akvareļu izstāde. Izstāde pārsteidz ar noskaņu un skaistu zilo un dzelteno krāsu spēli, kas ir tik patiesa, skaidra un dziļa.

 

Irēna ir dzimusi rīdziniece, taču senču saknes nāk no Subates, kas ir mazpilsēta Sēlijā, Lietuvas pierobežā. Gleznu kompozīcijas pamatā ir trauki – krūzes, krūkas, glāzes un vairāki citi priekšmeti, kas valdzina ar formu un noskaņu. Irēnās izstādes vienojošā krāsa un sajūtas ir skaisti zilie toņi. Neviļus tas liek domāt no kurienes šī atturīgā, izsmalcinātā krāsu izjūta? Tajā ir saskatāms Daugavas, kas ir Sēlijas robežupe un Engures jūrmalas dziļums, pie kuras tiek pavadītas vasaras, kā arī, man gribas teikt, Igaunijas pierobežas toņu noskaņas, kas visticamāk saaužas ar dzīvesbiedra arhitektūras doktora Jāņa Lejnieka dzimto pusi. Jāņa Lejnieka saknes ir rodamas Ziemeļvidzemē Kārķos.

 

Kā atzīst pati māksliniece – viņai ļoti paticis zīmēt jau no agras jaunības. Šai izstādei Irēna zināmā mērā iedvesmojusies no mākslinieces Džemmas Skulmes personālizstādes. Manuprāt, krāsu izjūta ikvienam nāk līdzi ar gēniem, tā atspoguļo personības saknes. Gan Irēnas Lejnieces, gan Džemmas Skulmes senči nāk no Sēlijas, iespējams, tāpēc arī abas mākslinieces vieno krāsu elegance.

 

Aplūkojot izstādi, varbūt arī Tu vēlēsies sev iegādāties zilu kafijas krūzi, lai rītus sāktu ar cerībām vai zeltaini dzeltenu, lai sildītos atmiņās un vasarā. Nāciet, baudiet, krāsainus mirkļus, kas bagātina ikvienam pelēko ikdienu un padara dzīvi aizraujošāku!

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Lauku tūrisma speciāliste

Sandra Pilskalna

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.