Šodien XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētki) Rīcības komitejas sēdē tika prezentēts drošu Svēku norises scenārijs, kura pamatmērķis ir stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību, noslēgt šo Svētku ciklu, dokumentējot svētku dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās Svētkiem vairāku gadu garumā.
“Šogad mēs plānojam citādus skolēnu dziesmu un un deju svētkus. Mums ir svarīgi saglabāt svētku pēctecību, ļaut iesaistīties tiem, kam dziesmu un deju kustība ir identitātes daļa, ievērot drošu svētku konceptu: no viena dalībnieka līdz konkrētā situācijā atļautajam skaitam. Digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam. Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem”, akcentē Izlītības un zinātnes ministre, Svētku Rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilga Šuplinska.
Svētku rīkotājs – Valsts izglītības un satura centrs – veicis pašvaldību aptauju par gatavību piedalīties un līdzdarboties Svētku norisē. No 118 pašvaldībām anketas iesūtījušas 106, no kurām 96 atbalsta Svētku rīkošanu šogad (iesaistoties kopīgās Svētku norisēs vai īstenojot Svētkus pašvaldības vai izglītības iestādes, vai tikai kolektīva ietvaros, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju), 6 neatbalsta nevienu no scenārijiem, 4 – nav viedokļa. Katra pašvaldība izvēlējās savu pieeju pirms sniegt anektas datus – daudzās tika aptaujāti vecāki, kolektīvi, kolektīvu vadītāji, citās – pašvaldību sniegtās atbildes balstās uz domes deputātu komiteju lēmumiem.
Balstoties uz šiem datiem, kā arī Svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem Svētku mākslinieciskās komandas ir izstrādājušas maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājo e-dziesmusvētku konceptu: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Visi iespējamie koncerti un norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos. “Kā piemēru iecerētajam varam minēt jau šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba «Svinēt Sauli» klipa izveidi, kurā dalību pieteica 629 deju kolektīvi, katrs savās mājās, individuāli,” stāsta Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Norises pamatā plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus. “Visus dokumentētos un TV matierālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,” akcentē A.Bērziņa.
Rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu. 19. maijā Svētku risinājumu prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets. Svētku Rīcības komitejas sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likums, tajā darbojas deleģētie pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē. XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sastāvs noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46 (2019. gada 8. februārī). Saskaņā ar likumu Rīcības komiteju vada Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā. Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs – Valsts izglītības un satura centrs. Svētku lieldraugs – Swedbank.
Informāciju sagatavoja:
Inga Vasiļjeva,
XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
Sabiedrisko attiecību vadītāja
