Valkas muzejā Muzeju naktī darbosies naudas kalšanas darbnīca „Kalu, kalu es naudiņu“ un varēs aplūkot kalēja darba rīkus izstādē „Kalēja darbnīca“.

Senāk grūtos laikos, kad valsts naudaszīmju vai monētu bija maz, lietošanā ieviesa šaurākā pielietošanas diapazonā derīgas vērtzīmes jeb tā saucamo vietējo naudu. Valkā vecākā zināmā vietējā nauda ir izdota 1835.gadā, to izdeva pilsētas kase. Tā bija no ādas, gandrīz četrkantīga, vērtībā – viens rublis. Naudas izmēri lielāko tiesu bija apm 50×75 mm.

Lielāka vajadzība pēc vietējās naudas radās 19. gadsimta vidū, visticamāk sakarā ar Krimas karu (1853.-1856.g.). Valkas tirgoņi izlaida apgrozībā savu naudu. Īpaša piekrišana bijusi alus brūža direktora un rātskunga Lamberta naudai. Uz Valkas tirgotāja E.G.Dālberga izdotās naudas (redzama pievienotajā attēlā)  var lasīt: „par šo naudas zīmi es maksāju īpašniekam 10 kapeikas sudrabā, Valkā 7.augustā 1861.“ Uz naudas zīmes ir Valkas Maģistrāta zīmogs, kas apliecina naudas atzīšanu un paskaidrojums, ka naudas pieņemšana vai atteikšanās no tās ir katra paša ziņā. Šīs naudas zīmes ir saglabājušās Igaunijas Vēstures muzejā.

Muzeju nakts darbnīcā „Kalu, kalu es naudiņu“ monētu kalēja Jāņa Seiļa vadībā būs iespēja izkalt simbolisku muzeja naudu. Tā kā monētu skaits ir ierobežots lūgums interesentus ierasties laicīgi uz pasākumu.

Savukārt Valkas novadpētniecības muzeja kases telpā varēs aplūkot lietas, ko muzejam dāvinājusi SEB bankas Valkas filiāle: bankas seifu un 1961. gada papīra naudas zīmju paraugus.

Izstādē „Kalēja darbnīca“ būs eksponēti kalēja darba rīki no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma.

Nāc un pats izkal monētu !