Pieminot vēsturiski vienojošo mirkli Baltijas tautu vēsturē, arī Valkā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, 23.augustā cilvēki atkal pulcējās kopā Lugažu laukumā, kur stiprināja vienotību, sadodoties rokās. Katrs varēja piedalīties ziedu un gaismas ceļa veidošana no līdzi paņemtajām svecītēm un ziediem. Pasākumu ar dzejas lasījumiem kuplināja dzejnieki Vaiņus Baks (Lietuva), Zane Brūvere- Kvēpa (Latvija) un Vēra Kasimova no Igaunijas. Pasākumā uzstājās neatkārtojamais dziesminieks Haralds Sīmanis, kas latviešu publikai plaši pazīstams ar savu savdabīgo un neizmirstamo balss tembru, emocionalitāti un dziļi dvēselisko vēstījumu par Latvijas likteņstāstiem. Pasākumu noslēdza Valkas jauniešu veidotā filma par Baltijas ceļu, kur cilvēki dalījās atmiņās par piedzīvoto. 1989.gada 23.augustā visu trīs tolaik vēl PSRS okupēto Baltijas valstu pilsoņi sadevās rokās, izveidojot dzīvo ķēdi – Baltijas ceļu – no Tallinas līdz Viļņai, paužot igauņu, latviešu un lietuviešu neapstrīdamo gribu atjaunot savu valstu neatkarību. Vistālāko ceļu uz pasākumu mēroja dzejnieks no Viļņas Vaiņus Baks, kurš bija sagatavojis uzrunu gan latviešu un lietuviešu, gan igauņu valodās. “Esmu arī piedalījies Baltijas ceļā”, stāsta Vaiņus. “Man bija tikai pusgadiņš, bet vecāki bija mani paņēmuši līdzi ratiņos. Tur, kur stāvējām, nebija pietiekami daudz cilvēku, tāpēc no ratiņiem bija izvilktas prievītes, kuru galus turēja abi vecāki. Man vēl ir saglabājušās fotogrāfijas no tās dienas. Domāju, ka abu tautu vienotības apliecināšanā, šis ir bijis pats nozīmīgākais notikums Baltijas tautu vēsturē”.

Foto - Gundega Veinberga