10.04.2018
Valgā apskatāma Mihaela Kurcvelija izstāde

Valgā no 11. - 25.aprīlim Valgas Kultūras centrā ir apskatāma Mihaela Kurcvelija personālizstāde "Realitāte ir vienošanās".

 

Izstādes atklāšana - 11. aprīlī pulksten 16.00 Valgas Kultūras centrā (Kesk ielā 1, Valgā).

Mihaels Kurcvelijs dzīvo Polijas un Vācijas robežpunktā, Slubfurtas pilsētā, ko veido agrākās Frankfurtes pie Oderas un Slubices pilsētas.

Kopš 1999. gada viņš strādā pie Slubfurtas kā vienotas – pa pusei poļu, pa pusei vācu –pilsētas attīstības.

Kopš 2010. gada Slubfurta kļuvusi par Nowa Amerika galvaspilsētu.

Kurcvelija darbi, sociālās skulptūras, ir centieni no jauna definēt sociālo identitāti, pielietojot līdzekli, ko viņš pats dēvē par “lietišķu metodi realitātes konstruēšanai”.

 

“Lai pārkārtotu telpu, telpa ir jādefinē no jauna!” saka Kurcvelijs. Šāda veida radošo iejaukšanos viņš sauc par “lietišķo mākslu”, apzīmējot mākslu,

kas pielietojama sabiedriskā telpā un kontekstā.

Radošā stratēģija ir koncentrēta uz problēmām sabiedrībā, lai iejauktos, darbotos un pārsniegtu tās, veidojot jaunu realitātes konstrukciju.

Mākslinieks rada instrumentus jaunas realitātes radīšanai citu cilvēku prātos.

 

Kurcvelijs Valgā/Valkā uzturēsies divas nedēļas un aicina vietējos Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties un diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētas telpu.

Sevišķi svarīgas šādas diskusijas ir laikā, kad uzsākti darbi pie jaunā pilsētas laukuma, kas apvienotu Valgas un Valkas telpu, vienlaikus aplūkojot arī ideju par vienotas Valgkas pilsētas veidošanu.

 

Izstāde ir daļa no triloģijas, kas uzsākta 3. aprīlī ar izstādes “Ko tu redzi? Ko tu vēlies ieraudzīt?” atvēršanu Valgas Muzejā.

Šajā pašā dienā tika atklātā arī pavisam jauna izstāžu telpa Brīvības galerija, tajā skatāma Alekseja Gordina izstāde “Savāda sajūta”.

 

Visas trīs izstādes ir kolektīvā pētījuma “100 papeļu” daļa, ko vada Tanels Randers.

Izstādes atbalsta Igaunijas Laikmetīgās Mākslas centrs un tā simtgades svētku mākslas programma “Atnācēji, aizgājēji un palicēji – Igaunijas kopienu vēstures”.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.