Valkā turpinās Starptautiskā kultūras un mākslas biennāle “Dzīve”. No 25.augusta Valkas pilsētas kultūras namā (Em. Dārziņa ielā 8 ) ir apskatāma Pētera Postaža 75 gadu jubilejai veltīta gleznu izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”.
Mākslinieks dzimis 1940. gadā. Gleznotājs. Pedagogs. Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors. Absolūts profesionālis. Izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, papildinājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Tallinas Mākslas institūtā, studējis vecmeistarus un laikabiedru pieredzi Eiropas un Amerikas nozīmīgākajos un arī mazāk pazīstamos muzejos, kur reizēm glabājas retākās mākslas pērles. Izglītību papildina ikdienas darbs un pati dzīve. P. Postažs regulāri rīkojis personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā un daudzviet citur. Darbi atrodas Valsts mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības, Krievijas Kultūras ministrijas un Krievijas Mākslas fonda īpašumā, kā arī ļoti daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Valkā Valkas pilsētas kultūras namā, Valkas Novadpētniecības muzeja krājumā, Valkas Mākslas skolā un privatā kolekcijā.
Izstādē “Gleznošana ir mans mūžs” ir akcentēta mākslak kā domu forma. Plastisko formu P. Postažs meklē un atrod absolūti visā – kūpošas tējas garaiņos un koka zarā, bērna smieklos un sievietes kailā mugurā. Tālab viņa mākslu raksturo tematiska daudzveidība. Jebkas apkārtējā pasaulē – redzamā un neredzamā – ir iemesls gleznas tapšanai. Forma mākslinieka darbos emocionālu niansētību iegūst harmoniskā sadarbībā ar krāsu.
Pēteris Postažs saka: “Valkā izstādītajās gleznās, kas formātā ir nelielas, ir mani pārdzīvojumi, manas konkrēta brīža idejas. Gleznošana ir mans mūžs, strādāju nepārtraukti. Viss nāk un aiziet tālumā, kaut ko no tā atstāju darbos. Ja kādreiz kāds gribēs par mani izveidot izstādi, tad visa radošā dzīve gleznās ir atainota. Katru dienu strādājot, darbi rodas. Ir jāstrādā! Tas ir visās profesijās, tikai tad būs rezultāts. Nepiekrītu, ka ik pa desmit gadiem jāmaina darbavieta, lai “neapaugtu ar sūnu”. Ja grib ko sasniegt, jāiet viens ceļš. Glezniecība ir viena nopietna padarīšana. Gleznotājs Boriss Bērziņš, ar ko strādāju vienā katedrā, mūža nogalē man teica, ka glezniecības laiki uz kādu brīdi ir beigušies un nāks instalācija. Tā patiešām ir noticis, bet tāds ir laiks, un darīt tur neko nevar. Bet es esmu uzticīgs glezniecībai; tas ir mans žanrs, un es domāju par to. Mani neinteresē rezultāts vien, jo man patīk arī darbošanās. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaeli. Nevajag gribēt būt ģēnijam; vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts un ko tālāk vairs darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā.”
Izstādes kurators Aivars Ikšelis
