1989. gada 10. februārī Valkas kultūras namā kopā sanāca dziedošie kultūras darbinieki un citi līdzīgi domājošie un nolēma, ka jādibina folkloras kopa, jo tuvākā apkārtnē tādas nebija. Tas bija atmodas laika sākums un visi iedvesmoti Mārītes Meļķes vadībā sāka veidot programmas, meklēja iespējas uzstāties. Kultūras darbinieki dažādu iemeslu dēļ pamazām atkrita un to vietā sāka nākt citi. Visu šo laiku ansamblī ir dziedājuši ap 90 dziedātāji, cits pavisam īsu, cits nedaudz garāku laika periodu, daži ilgstoši, kam dziedātāja stāžs jau tuvu 28 gadiem.
Iesaistoties kolektīvā, nozīmē tam pakārtot savu dzīvi. Tie ir ne tikai mēģinājumi, koncerti, bet arī tuvāki un tālāki braucieni, kur jāiegulda līdzekļi, jārēķinās ar darbu, ģimeni, un ne katrs to ir varējis samērot. Regulārā piedalīšanās festivālos “Baltica”, uzstāšanās Briseles centrālajā laukumā dienā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, trīs reizes ir pabūts Izraēlā pie draugiem Ibilinā, kā arī koncertceļojumi vairākās Eiropas valstīs ir pierādījis kolektīva varēšanu.
Kolektīvu 27 gadus vadīja Mārīte Meļķe, kuras vadībā tapa visdažādākās programmas, gan folkoras, gan populāro dziesmu "popielas", ziņģes. Dziedājām pat ziņģu festivālā pie R.Paula Ventspilī. Vienam pašdarbnieku vakaram sagatavojām sportisku uzvedumu ar piramīdām, kas izsauca patiesu izbrīnu un ovācijas. Kolektīvā dalībnieku skaits sezonās ir bijis ļoti dažāds, pēdējos gados saruka līdz pieciem. Kolektīvs draudēja izjukt, jo M.Meļķe pārgāja dzīvot un strādāt uz Rīgu, bija jāmeklē jauns vadītājs un dziedātāji. Diemžēl neviena uzrunātā persona, kura potenciāli varētu vadīt kolektīvu, nepiekrita. Pēc ilgām pārdomām, šaubām, bet draugu pierunāta un iedrošināta, kolektīva vadību uzņēmos es, jo pati biju ilggadēja dziedātāja ar nelielu, pie tam pasenu pieredzi muzikālu kolektīvu vadīšanā.
Uzsākot sezonu, ansamblī pieteicās jauni dalībnieki, atgriezās divi bijušie un tā 14 dalībniekiem sākās intensīvs darbs, lai piedalītos kārtējā skatē, apgūtu pilnīgi no jauna dažādas gadskārtu svinēšanai atbilstošas programmas un jaunas dziesmas. Iepriekšējā sezonā bija 42 uzstāšanās, kas ir prasījušas lielu organizatorisku darbu un dziedātāju atdevi un piemērošanos intensīvajai darbībai.
Pateicamies domes kultūras nodaļai par iespēju piedalīties 2017.gada pasākumā “Zvaigznes pār Valku 2017” Valgas stacijā. Tāpat 2018.gada 18. novembra rītā dziedāt Lugažu laukumā pie mūsu skaistā karoga, cildinot sauli un Latviju simtgadē.Neaizmirstama patreizējiem kolektīva dalībniekiem ir domes dāvana jubilejā (tas nekas, ka pirms jubilejas) – brauciens uz Baltā galdauta svētkiem Vācijā un Strasbūrā 2018. gada maijā, kad latviešu centrā “Bērzaine” varējām godināt Latviju pabūt pie Z.Mauriņas mājas, kapuvietā, dziedāt arī vācu publikai.
Šajā sezonā turpinām apgūt gadskārtu ieražu programmas, meklēt jaunas, nedzirdētas novada dziesmas, domājam par iespējām uzstāties dažādos neparastākos pasākumos, kā piemēram 9.martā dziedājām Rūjienā Ē.Siliņa pieminekļa atklāšanā, jo mūsu repertuārā ir viņa dziesmas. Vasaras nogalē brauksim uz Kurzemi kopā ar Latvijas ordeņu brālības biedriem atzīmēt latviešu rakstnieka, folklorista Anša Lerha Puškaiša jubileju, kurā, protams, dziedāsim.
Esmu laimīga un pateicīga, ka mūsu patreizējais kolektīvs ir ļoti draudzīgs, atraktīvs, idejām bagāts, ar zināmām tradīcijām un nereti patīkamiem pārsteigumiem, ko viens vai otrs ansambļa dalībnieks sagādā pārējiem. Ja nekas nemainīsies, tad 2019.gada 14.decembrī atzīmēsim ar koncertu savu 30 gadu un 10 mēnešu pastāvēšanu (darbošanās bez pārtraukuma) kopā ar Valkas mākslinieciskajiem kolektīviem. Bet līdz tam vēl jānosvin Lieldienas, pilsētas svētki,novadu dienas Rīgā, Līgo svētki un ir jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem piedalīties pasākumos, par kuriem parasti esam priecīgi un gandarīti, ka mūsu kolektīvs ir pamanīts un spējam priecēt visdažādākās klausītāju auditorijas.
Foto: R.Reinholds
Informāciju sagatavoja:
“Nāburgu” vadītāja
Mārīte Magone
