Valkas novadpētniecības muzejs 26. aprīlī piedalīsies Lielajā talkā, atsaucoties Rakstniecības un mūzikas muzeja aicinājumam, apkopt ar savas iestādes profilu saistītu kultūrvēsturisku personību kapa vietas. Valkas muzejs Valkā Cimzes kapos sakops mācītāja, rakstnieka, Tartu Universitātes profesora K.K.Ulmaņa /1793-1871/ un Lugažu draudzes skolotāja, ērģelnieka un sabiedriskā darbinieka, J.Cimzes audzēkņa M. Ūdra /1839–1910/ dzimtu kapavietas.

Karls Kristiāns Ulmanis /1793-1871/ bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā, Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs /1827/, Tērbatas universitātes profesors /1835–1842/ un rektors /1839-1841/, Krievijas impērijas Evaņģēliski-luteriskās baznīcas ģenerālkonsistorijas viceprezidents /1856–1868/ un bīskaps (no 1858.g.). Viņš sarakstījis daudz skolu mācību grāmatu latviešu valodā, izstrādājis Vidzemes lauku skolu instrukciju, ko Vidzemes landtāgs pieņēma 1851. gadā. Pateicoties šūlrātam („lauku skolu padomniekam”; 1844.-1856.g.) Karlam Kristiānam Ulmanim Valkas skolotāju seminārs ieguva zināmu materiālo nodrošinājumu un vajadzīgās telpas. Viņš atbalstīja Jāņa Cimzes centienus.

Mārtiņš Ūdris /1839–1910/ bija Lugažu draudzes skolotājs, ērģelnieks. Viņš bija Valkai viens no nozīmīgākajiem Jāņa Cimzes vadītā skolotāju semināra audzēkņiem. M. Ūdris noorganizēja Valkas apriņķa 2. dziesmu svētkus 1900. gadā un vadīja latviešu kopkori. Viņš dibināja Valkas saviesīgo biedrību un vadīja biedrības kori, organizēja muzikālās teātra izrādes un koncertus Valkā. Rakstniecības un mūzikas muzeja aicina piedalīties Lielajā talkā, apkopjot ar savas iestādes profilu saistītu kultūrvēsturisku personību kapa vietas: „Mēs uzskatām, ka Lielās talkas dienā uzmanība jāpievērš ne tikai mūsu dzīves kvalitātei, bet šī ir arī iespēja, apkopjot kapavietas, izrādīt cieņu tiem pagātnes darboņiem, kuriem lielā mērā varam pateikties par savas valsts kultūru un daudzos gadījumos arī neatkarību.”