Drošības padomi, atpūšoties pie ūdenstilpnēm

Lai izvairītos no iespējamām nelaimēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) sniedz praktiskus padomus:

Atklājot peldsezonu:

• Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18C⁰; (izņemot, ja esat ziemas peldētāji).

• Ūdenstilpnes gultne var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda. Nedrīkst strauji iet vai lēkt ūdenī.

• Ja esat pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.

• Pirmajā reizē nepārvērtējiet savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.

Kā izvēlēties peldvietu:

• Lai izvēlētos tuvāko oficiālo peldvietu, apskatiet visu peldvietu sarakstu, kas publicēts Veselības inspekcijas mājaslapā (http://www.vi.gov.lv/).

• Peldēties ieteicams tikai īpaši šim mērķim paredzētās vietās (par to liecinās zīme „Peldēties atļauts!”). Ja tuvumā nav oficiālās peldvietas, tad vēlams izvēlēties peldvietu, kuras krasts ir lēzens un ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume un tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

• Nepazīstamā peldvietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem, piemēram, tramplīniem, tiltiem, laipas vai augsta krasta uz galvas vai kājām, ir kategoriski aizliegts. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.

Vienmēr ejiet peldēt kopā ar kādu:

• Nepeldieties viens, jo tad līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Ja tomēr dodieties ūdenī viens, informējiet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt, kā arī to, vai esat paredzējis nirt zem ūdens.

Alkohola lietotājiem – turpiniet ballīti krastā:

• NEKAD nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā!

• Atturiet savus iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot kopā ar viņiem, ierosinot uzspēlēt kādu ballīšu spēli vai dodoties prom no peldvietas.

Ūdens sporta veidu cienītājiem:

• Pirms nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinieties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.

• Nenodarbojieties ar ūdens sporta veidiem negaisa, vētras vai nakts laikā!

• Iepazīstieties ar tieši Jūsu sporta veidam paredzētajiem drošības noteikumiem.

Labāk nedoties peldēties, ja ir stiprs vējš, negaiss, vētra, nakts.

Drošības padomi, atpūšoties pie ūdenstilpnēm ar bērniem

Vasara ir arī visu skolēnu ilgi gaidītais brīvlaiks. Mēdz gadīties, ka bērni bez pieaugušo uzraudzības dodas brīvo laiku baudīt pie ūdenstilpnēm un no karstuma veldzējumu meklē peldoties. Nepieskatīts bērns var nejauši iekrist ūdenstilpnē un noslīkt. Lai skolēni būtu drošībā, ir nepieciešams ar viņiem pārrunāt, ko un kā viņi dara pie ūdenstilpnēm!

Lai rūpētos par bērnu drošību uz ūdens, VUGD iesaka ievērot šādus padomus:

• pirms peldēšanās vecākiem ieteicams pārbaudīt peldvietas gultni – vai tā nav bedraina vai dūņaina, jo ūdenstilpņu gultnes mainās;

• bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt tikai pieaugušo uzraudzībā;

• ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties un līdz ar to, nespēt patstāvīgi izkļūt ārā no ūdens;

• atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;

• bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli;

• ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

• nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;

• ūdenī nedrīkst jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens neticēs un vairs nepievērsīs uzmanību.

VUGD atgādina, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

Drošības padomi laivojot

VUGD atgādina, ka pirms kāpšanas jebkurā ūdens transportlīdzeklī vai nodarbojoties ar jebkuru ūdens sporta veidu, ir jāuzvelk glābšanas veste.

Gadījumos, ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu, katamarānu, ūdens motociklu vai plostu, viņam obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās gadījumos, ja bērns iekritīs ūdenī. Vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai. Tomēr nav ieteicams peldlīdzekļos izmantot „drošības jostas”, jo gadījumos, ja ūdens transportlīdzeklis apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens. Laivā katram laivotājam jāuzturas savā sēdvietā, nedrīkst celties kājās un liekties pāri laivas malai, lai neizkristu ārā.

Par cilvēku slīkšanu

Slīkšana visbiežāk nemaz neizskatās tā, kā lielākā daļa cilvēku to ir iedomājušies vai arī kā ir redzējuši filmās – nav skaļu saucienu pēc palīdzības vai māšanas ar rokām, utt. Reālajā situācija slīkšana ir tikai neliela ūdens šļakstināšana, bez māšanas ar rokām un saucieniem pēc palīdzības, jo:

• izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības. Runāšana ir elpošanas sistēmas sekundāra funkcija, tādēļ vispirms tiek nodrošināta elpošana un tikai pēc tam spēja runāt;

• mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības;

• slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot;

• slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu.

Par slīkšanu ūdenī liecina tādas pazīmes kā: cilvēka galva atrodas zemu ūdenī un mute ūdens līmenī; galva atliekta atpakaļ un mute ir vaļā; stiklainas acis un „tukšs" skatiens, kā arī nespēja fokusēt redzi; aizvērtas acis; strauja elpošana vai elsošana; cilvēks reti parādās virs ūdens virsmas.

Protams, iepriekšminētais nenozīmē, ka cilvēks, kas ūdenī kliedz, māj ar rokām un sauc pēc palīdzības, nav nokļuvis nelaimē. Šādā gadījumā cilvēks varbūt jau ir sajutis briesmas, tomēr atšķirībā no īstas slīkšanas situācijas, cilvēks var palīdzēt savā glābšanā, piemēram, pieķeroties pie glābšanas riņķa.

Bieži pazīme, ka kāds slīkst ir tā, ka cilvēks neizskatās tā, it kā viņš slīktu. Viens no veidiem, kā noteikt, vai cilvēks neslīkst, ir vienkārši pajautājot: “Vai viss ir kārtībā?” Ja cilvēks atbild kaut ko, tad, visticamāk, viņam briesmas nedraud. Bet, ja viņš klusē un viņa skatiens ir vērsts “nekurienē”, tad, iespējams, viņš slīkst.

Svarīga ir ātra reakcija un steigšanās palīgā, jo no slīkšanas reakcijas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī, un, ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm pirms nogrimšanas zem ūdens virsmas.

Rīcība gadījumos, ja cilvēks slīkst:

• nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas;

• slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tāpēc sākotnēji novērtējiet situāciju un savas spējas palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā;

• slīkstošam cilvēkam var sniegt palīdzību arī no krasta, piemēram, pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai citu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ja esat slīkstošo cilvēku izvilkuši no ūdens, bet viņš neelpo, tad svarīgākais ir atjaunot elpošanu. Nekavējoties veiciet atdzīvināšanas pasākumus (ABC shēma – sirds masāža un elpināšana). Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, cietušais sāk normāli elpot vai arī izsīkst spēki un nav iespējams turpināt atdzīvināšanas pasākumus.

Ja esat izvilcis slīkstošu cilvēku no ūdens un viņš elpo, tad līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu ierašanās brīdim:

• parūpējieties, lai cietušais justos komfortabli un viņam būtu silti;

• veiciet sasildīšanu no ārpuses un dodiet dzert siltu šķidrumu, bet nekādā gadījumā nedodiet alkoholu;

• esiet blakus cietušajam un uzmaniet viņa stāvokli, jo cietušā stāvoklis vienmēr var mainīties – tas var uzlaboties, bet var arī pasliktināties. Tāpēc vienmēr jābūt blakus, lai situāciju varētu kontrolēt un nepieciešamības gadījumā palīdzēt;

• notikuma vietā ierodoties mediķiem vai glābējiem, sniedziet pēc iespējas plašāku informāciju par notikušo – ja cilvēks ticis izvilkts no ūdens, jāpastāsta, vai viņš bija pie samaņas vai bija bezsamaņā, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts, kāda veida palīdzība tika sniegta.

Drošības padomi, kurinot ugunskurus un grilus

Vasaras atpūta nav iedomājama bez desiņu un šašliku cepšanas, kā arī ugunskuru kurināšanas. Tomēr, lai atpūstos un nebūtu jādomā par negatīvām sekām un ugunskuru kurināšana nebeigtos ar ugunsnelaimi, ir jāievēro šādi padomi:

• pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Kā arī svarīgi ir atcerieties, ka ugunsnedrošā perioda laikā mežā ugunskurus kurt nedrīkst – tos var kurināt tikai tam speciāli ierīkotās vietās;

• pirms ugunskura kurināšanas ir jāsagatavo ugunskura vieta – aprociet apkārt ugunskura vietai zemi vai aplieciet akmeņus, jo tādējādi nodrošināsiet, ka uguns liesmas neizplatīsies pa sauso zāli, krūmiem, utt;

• ugunskuru nav ieteicams veidot koku, ēku un degošu materiālu tuvumā, jo, degot ugunskuram, tā liesmas vai kāda dzirkstele var aizdedzināt līdzās esošos kokus vai ēkas;

• neatstājiet bez uzraudzības ugunskura vietu – atstājot to, pilnībā nodzēsiet ugunskuru, lai izslēgtu ugunsgrēka izveidošanās iespējamību. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko var uzliet uz ugunskura pirms došanās prom;

• grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, tas nevarētu apgāzties un dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku;

• iekurinot grilu, ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti tieši grila kurināšanai. Sākotnēji ar degšķidrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Degšķidrumu nedrīkst pieliet jau degošam grilam.

• nekādā gadījumā grilu nedrīkst aizdedzināt ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, benzīnu vai acetonu, jo tas var izraisīt uzliesmojumu un cilvēks var gūt smagus apdegumus. Grila iededzināšanu nevajadzētu uzticēt bērniem, jo pat pieaugušo klātbūtnē viņiem to darīt var būt bīstami;

• ugunskuros un grilos nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.

 Drošības padomi, atrodoties mežā

Svarīgi ir atcerēties, ka meža ugunsgrēkus uzskaita un informācijas apkopojumu par to radītajām sekām veic Valsts meža dienests (VMD). VUGD iesaistās meža ugunsgrēku dzēšanā gadījumos, kad VMD nepieciešama palīdzība ugunsgrēka ierobežošanā, izņemot Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas pilsētas administratīvajās teritorijās esošajos mežos, kuros ugunsgrēkus dzēš VUGD.

Saskaņā ar 2008.gada 10.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.420 “Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus”, gadījumos, ja VUGD informāciju par meža ugunsgrēkiem saņem no iedzīvotājiem, tad VUGD:

• nekavējoties informē attiecīgo VMD struktūrvienību par ugunsgrēku, sniedzot visu dienesta rīcībā esošo informāciju;

• reģistrē informācijas saņemšanas laiku un informācijas saņēmēju;

• ja 10 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas neizdodas informēt attiecīgo VMD struktūrvienību, tad VUGD izbrauc uz notikuma vietu un uzsāk ugunsgrēka dzēšanu;

• pēc sazināšanās ar VMD struktūrvienību un pēc viņu ierašanās ugunsgrēka vietā, VUGD nodod VMD pārziņā turpmāko ugunsgrēka dzēšanu.

Iedzīvotājiem svarīgi ir atcerēties, ka VMD visā Latvijas teritorijā nosaka meža ugunsnedrošo laika posmu. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža mežos ir aizliegts:

• kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

• atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu var atstāt, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

• nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

• veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši tam ierīkotas vietas;

• medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

• braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

• ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

• bez saskaņošanas ar VMD mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

Rīcība, ja mežā izcēlies ugunsgrēks

Ja atrodoties mežā un kurinot ugunskuru ir izcēlies meža ugunsgrēks vai redzat, ka mežā ir izcēlies ugunsgrēks, to iespējams apdzēst uzreiz sitot pa degošās vietas liesmām ar zariem, segu vai kādu citu pieejamo priekšmetu. Uguns ir jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Par notikušo nekavējoties ziņojiet, zvanot uz 112. Ja pašu spēkiem nav iespējams ugunsgrēku nodzēst, tad nekavējoties brīdiniet apkārtējos un ejiet prom no ugunsgrēka vietas uz tuvāko ceļu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Virzieties perpendikulāri uguns izplatīšanas virzienam (projām no uguns). Ja aiziet vai aizbēgt no uguns nav iespējams, tad meklējiet kādu mitru vietu vai tuvējo dīķi un iegremdējaties tajā vai apsedzieties ar samitrinātām drēbēm. Ja esat meža laukumā, kurā nav ūdenstilpņu, tad noliecieties tuvāk zemei, jo gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots un Jūs varēsiet labāk atrast izeju no ugunsgrēka vietas.

Drošības padomi, lai neapmaldītos mežā

Lai neapmaldītos mežā, negūtu pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā šādus vienkāršus ieteikumus:

• pirms došanās mežā, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties no meža;

• ģērbjoties piedomājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un čūskām, bet arī par to, lai glābējiem būtu vieglāk Jūs ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas;

• ja iespējams, nedodieties mežā viens pats;

• neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru. Neaizmirstiet paņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;

• neaizmirstiet par savu veselību – paņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus (tie neaizņems daudz vietas, bet būs ļoti noderīgi situācijās, ja kaut kas atgadīsies). Kā arī, ja ikdienā ir jālieto kāds medikaments, tad pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi;

• paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, jo tie apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;

• paņemiet līdzi kabatas lukturīti, jo tas tumsā ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī palīdzēs glābējiem Jūs ātrāk atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte un kompass, ar kuriem vajadzības gadījumā varēsiet norādīt savu atrašanās vietu un sekojot norādēm izkļūt no meža;

• ierodoties mežā palūkojieties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārt esošajām lietām un objektiem Jūs apmaldīšanās gadījumā palīdzēsiet glābējiem saprast kā esat pārvietojušies pa mežu un, kur Jūs atrodaties;

• esot mežā sekojiet līdzi laikam un nepalieciet mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža būs praktiski neiespējami;

• ja saprotat, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā! Panika kļūs par Jūsu ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk;

• centieties saklausīt, kas Jums apkārt atrodas – ja tuvumā atrodas šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem;

• gadījumos, ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs pēc iespējas ātrāk atrast!

Līdzīgi padomi noderēs gadījumos, ja esat apmaldījies purvā – meklējot atpakaļceļu rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli un vislabāk to ir darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tad tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot rokas un kājas Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā vai iegrimsiet akacī. Tāpēc šādos gadījumos mēģiniet atrast jebko, aiz kā Jūs varētu pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Drošība pērkona negaisa un zibens laikā

Neviena vasara nav iedomājama bez kārtīga pērkona negaisa, kuru pavada arī neskaitāmi zibens spērieni. Spēriena laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā un sakarsē spēriena vietu – tā kā zibens spērienu rezultātā var izcelties ugunsgrēks.

Zibens ir viena no bīstamākajām dabas parādībām, kas var nodarīt lielus kaitējumus un pārvērsties ugunsnelaimē. Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Tas nozīmē, ka zibens izlādes laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā, sakarsē spēriena vietu un tā rezultātā var izcelties ugunsgrēks.

Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas dzēst vairākus desmitus ugunsgrēku, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bija zibens lādiņš.

Kā zināms, zibens parasti ir kopā ar pērkona negaisu un tā tuvošanos var novērot un sadzirdēt savlaicīgi – pieaug vēja ātrums, dzirdami pērkona grāvieni un zibens uzliesmojumi pamanāmi jau no piecu līdz desmit kilometru attāluma. Lai aprēķinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibens zibšņa līdz pērkona grāviena sākumam – aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram.

Ja vētras laikā skaitot sanāk, ka zibens izlādes vieta ir astoņu kilometru rādiusā, tad nekavējoties ir jāmeklē drošs patvērums. Svarīgi ir atcerēties, ka zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona, vai arī izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei, tāpēc ieteicams ir vismaz pusstundu pēc pērkona negaisa nogaidīt kādā drošā vietā.

No zibens izlādes var ciest ne tikai, piemēram, ēkas, bet arī cilvēki, jo cilvēks var ciest arī gadījumos, ja zibens spēriens nav tiešs – elektriskās strāvas izlāde var skart visai plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne) un traumēt tuvumā (līdz pat 50m) esošos cilvēkus.

Ja ir zināms par negaisa tuvošanos, centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām un iekštelpās ievērot šādus drošības padomus:

• aizveriet logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus;

• pielūkojiet, lai telpās nav caurvēja, jo līdz ar to telpā var iekļūt lodveida zibens;

• nekuriniet plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un līdz ar to pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens;

• atvienojiet datoru, radio un televizoru no elektrības, kā arī neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni, tajā skaitā arī mobilo tālruni;

• pārliecinieties, ka neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem – neturieties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem, radiatoriem un citiem metāla priekšmetiem, kā arī noņemiet dārglietas;

• uzturieties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie ēkas sienas aug koks, jo, ja zibens trāpīs kokā, tad daļa no zibens izlādes lādiņa var tikt novadīta uz ēku.

Aizsardzība no zibens ir nepieciešama katrai ēkai, jo praktiski ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā ir elektrotehnikas ierīces, kas palielina ēkas magnētisko lauku un pievelk zibeni.

Sevi un savu īpašumu var pasargāt no zibens ar zibensnovedēju. Svarīgi ir atcerēties, ka zibensnovedējs neatvairīs zibeni, bet gan novadīs tā lādiņu zemē, līdz ar to, pasargājot ēkas no iespējamās ugunsnelaimes. Ieteicams ir pērkona negaisa un zibens laikā patverties ēkās, kurām ir zibensnovedējs un ir izveidota zibens novadīšanas sistēma.

Gadījumos, ja pērkona negaiss ir pārsteidzis, atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingra piesardzība un šādi drošības padomi:

• nekavējoties meklējiet patvērumu kādā tuvumā esošā ēkā, mašīnā vai autobusā, jo zibens ir sevišķi bīstams tieši klajā laukā;

• patveroties mašīnā vai autobusā ir jāaizver durvis un logi – gadījumā, ja zibens trāpīs autotransportlīdzeklī, riepas nevadīs elektrību un Jūs būsiet drošībā;

• ja esat klajā laukā un nav kur patverties, tad nogulieties zemē, izvēloties sausu vietu, kura ir pēc iespējas tālāk no atsevišķi augošiem kokiem un ūdenskrātuvēm;

• ja esat mežā, tad piemērotākā vieta, kur pārlaist negaisu ir zemi koki ar biezu lapotni, bez atsevišķi augošiem kokiem. Vēlams, lai zem kājām būtu izolācija ar augsni, to varat panākt paklājot zarus un polietilēna plēvi (piemēram, plastmasas maisiņu). Ja tuvumā ir kāda grava vai cita dabas veidota paslēptuve, tad labāk doties uz turieni;

• negaisa laikā centieties patverties pēc iespējas zemākā vietā, izvairoties no augstu objektu (piemēram, koku, torņu, mastu, baznīcu un elektropadeves līniju) un potenciāli bīstamu objektu (piemēram, metāla nožogojumu, angāru, nojumju, lauksaimniecības tehniku un zibensnovedēja) tieša tuvuma. Vēlams no šiem objektiem turēties vismaz 30-50 metru attālumā;

• pērkona negaisa laikā ir nepieciešams attālināties no ūdenskrātuvēm drošā attālumā. Ļoti bīstami ir pērkona negaisa laikā atrasties uz ezera vai kādas citas ūdenskrātuves, kā arī bīstami ir šādā laikā peldēties un makšķerēt zivis, jo ūdens labi vada elektrību. Gadījumā, ja esat laivā un izkļūšana krastā nav iespējama, ieteicams ir notupties laivas centrā, maksimāli tuvu laivas dibenam, izvairīties no saskares ar ūdeni un laivas metāla daļām;

• negaisa laikā pārliecinieties, ka neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem – nebrauciet ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri, nelietojiet lietussargu, nepalieciet teltī vai zem saulessarga un noņemiet dārglietas (rokas pulksteni, ķēdītes, gredzenus, auskarus), jo zibens aktivitāti var piesaistīt arī, piemēram, aplikta ķēdīte ap kaklu vai antenas lomu var nospēlēt lietussarga metāliskās stieples;

• pērkona negaisa laikā nepalieciet tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem – ieteicams ievērot vismaz 3-5 metru attālumu starp cilvēkiem;

• ja manat, ka mati sāk slieties gaisā, tas nozīmē, ka gaiss ir uzlādēts ar elektrību un ir iespējams zibens spēriens. Ieņemiet maksimāli zemu pozu, apsēdieties uz kaut kā, kas slikti vada elektrību (piemēram, sausa bezrāmja mugursoma, ceļojuma paklājiņš), pieraujiet ceļos saliektas kājas pie sevis un atbalstiet galvu uz ceļiem ar rokām sargājot galvu un nosedzot ausis.

Pastāv mīts, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas nekā augstākas – īstenībā zemākas ēkas ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Kā arī plaši izplatīts ir mīts, ka klajā laukā no zibens var paslēpties zem vienīgā augošā koka – patiesībā zibens ļoti bieži sper tieši atsevišķi augošos kokos un kokos, kuros ir jau trāpījis iepriekš (nereti tie ir ozoli, liepas un priedes).

Ja zibens spēriens trāpa vai skar cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību. Līdz ar to, sanāk, ka cilvēks sausā apģērbā retāk piesaistīs zibens aktivitāti, tomēr lielākas izredzes izdzīvot pēc zibens spēriena būs cilvēkam slapjā apģērbā.

Drošības padomi rīcībai pirms vētras un vētras laikā

Pēdējo gadu laikā gandrīz ik vasaru ir piedzīvota kāda vētra, kad vēja ātrums brāzmās ir sasniedzis vairāk kā 20,8m/s. Latvijā vētras tuvošanos prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un sadarbībā ar VUGD savlaicīgi par to brīdina iedzīvotājus.

Vētras laikā iespējami elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves traucējumi, koku nogāšanās uz ceļu braucamās daļas, ēku un būvju konstrukciju sagrūšana, kā arī jumtu noraušana un ūdens līmeņa strauja paaugstināšanās. VUGD aicina vētras laikā atrodoties iekštelpās ievērot šādus drošības padomus:

• bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus telpām un atturiet no pastaigām ārpus telpām arī bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus;

• esiet gatavi elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tāpēc jau savlaicīgi sagatavojiet kabatas lukturus un nepieciešamās baterijas radio, kā arī neaizmirstiet pilnībā uzlādēt mobilo telefonu;

• aizveriet logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās nostipriniet priekšmetus uz balkona, savukārt lauku saimniecībās nostipriniet saimniecības priekšmetus un nevediet laukā no telpām mājlopus. Uz balkoniem vai lodžijām atstātās nepiestiprinātās lietas vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību;

• neuzturieties logu tuvumā, jo blakus esošie koku zari un citi priekšmeti var vētras laikā izsist logu rūtis un izraisīt traumas;

• ja vētras laikā bērnam jādodas uz vai no skolas vai ārpusskolas nodarbībā, vēlams viņu pavadīt un sagaidīt.

Atrodoties iekštelpās, atstājiet ieslēgtu televizoru vai radio, jo tādejādi varēsiet laicīgi saņemt papildinformāciju. Vētras laikā neaizmirstiet par ugunsdrošību – gadījumā, ja vētras rezultātā ir radušies elektrības pārrāvumi, pārvietojoties pa māju, izmantojiet lukturīti, kā arī neatstājiet degošu sveci bez uzraudzības telpā, kurā atrodas mazi bērni bez pieaugušo nepārtrauktas uzraudzības.

Gadījumā, ja vētras laikā, atrodoties ārpus telpām, nav iespējams patverties kādā ēka, tad ievērojiet šādus drošības padomus:

• neuzturieties un nenovietojiet transportlīdzekļus zem atsevišķi augošiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem un elektropārvades līnijām;

• nelietojiet lietussargus, jo tie ne tikai apgrūtina redzamību, bet arī pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus;

• atrodoties klajā laukā, sameklējiet drošu vietu, kur patverties, piemēram, kādu grāvi vai ieplaku, bet, ja tādu nav, tad stipru vēja brāzmu gadījumā nogulieties zemē;

• atrodoties laivā uz ūdens, mēģiniet nokļūt krastā, kur, ja varat laivu izvilkt no ūdens, tad klajā vietā apgāziet to otrādāk un nogulieties zem tās;

• atrodoties mežā, ieejiet dziļāk meža biezoknī, jo tur koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks savainoties zem lūstošiem zariem vai kokiem;

• nešķērsojiet tiltus, bet nepieciešamības gadījumā labāk zem tiem paslēpieties un nogaidiet līdz pāriet stiprās vēja brāzmas.

Atcerieties, ka vētras laikā jūrā var veidoties augsti viļņi, tāpēc vētras laikā ir kategoriski aizliegts atrasties uz moliem. Šajā laikā mola akmeņi ir slideni, tāpēc viļņu, spēcīgā vēja un slideno akmeņu dēļ cilvēks viegli var iekrist ūdenī. Šādu apstākļu ietekmē no ūdens paša spēkiem izkļūt ārā praktiski nav iespējams un zemās ūdens temperatūras dēļ cilvēkam strauji iestājas ķermeņa atdzišana un viņš var noslīkt.

Par rīcību zvanot pa tālruni 112

Gadījumos, ja notikusi kāda nelaime un pastāv briesmas dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam, nekavējoties zvaniet pa tālruni 112. Šis tālruņa numurs ir vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs, uz kuru zvanot ir iespējams izsaukt nepieciešamos operatīvos dienestus.

Pa tālruni 112 zvaniet, ja ir:

• ugunsgrēks;

• nepieciešama medicīniskā palīdzība;

• nepieciešama policija;

• jūtama gāzes smaka;

• ceļu satiksmes negadījums;

• negadījums uz ūdens;

• negadījums uz dzelzceļa;

• negadījums darba vietā;

• noticis ēkas sagruvums;

• noticis zemes nogruvums;

• atrasta ķīmiska viela;

• atrasts aizdomīgs priekšmets;

• saņemts aizdomīgs pasta sūtījums.

Piezvanot pa tālruni 112 sniedziet šādu informāciju:

• nosauciet precīzu adresi vai aprakstiet notikuma vietu, kur noticis negadījums vai ugunsgrēks;

• pastāstiet dispečeram, kas ir noticis;

• atbildiet uz dispečera jautājumiem;

• nosauciet savu uzvārdu un tālruņa numuru;

• nepārtrauciet sarunu pirmais un esiet sazvanām, jo iespējams būs nepieciešams ar Jums sazināties atkārtoti.

• sagaidiet ugunsdzēsēju glābēju ierašanos.

Nepaļaujaties uz to, ka kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus, bet piezvaniet arī pats, jo, diemžēl, VUGD pieredzē ir tādi gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis uz 112!

ATCERIES! Ja redzi nelaimes gadījumu, vispirms piezvani uz 112, un tikai pēc tam filmē, fotogrāfē un ar piedzīvoto dalies sociālajos tīklos un ar saviem draugiem!