08.04.2020
Valcēnietis Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/ – farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts

Valkā Lugažu draudzē 1893.gada 6.oktobrī (pēc jaunā stila 18.oktobrī) Kārļa un Lotes (dzimusi Pulst) Zušu ģimenē piedzima septītais bērns – dēls, kuram deva vārdu Bernhards Aleksandrs. Viņu ģimene bija svētīta ar astoņiem bērniem. Bernhards absolvēja Mārtiņa Alkšņa 4-klasīgo tirdzniecības skolu Valkā. 1916.gadā viņš, nokārtojot pārbaudījumus Kazaņas Universitātē, ieguva aptiekāra palīga kvalifikāciju un strādāja par aptiekāra palīgu Valkā.

 

Bernhards Zutis piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Valkā 1919.gada 24.februārī viņš kā medicīnas feldšeris iestājās 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Vēlāk tika ieskaitīts Vidzemes Artilērijas pulka 1.Divīzijas parkā, pēc tam – Rīgas evakuācijas punktā. Demobilizēts 1920.gada 10.septembrī.

 

Kad B.Zutis atgriezās Valkā, pilsēta bija sadalīta un aptieka palikusi Igaunijas pusē. Pilsētas valde 1920.gada jūlijā atvēra jaunu aptieku, kas atradās Semināra ielā Nr.4. Tās iekārtošanā iesaistījās Bernhards ar brāli Jāni. 1924.gadā Bernhards to ieguva savā īpašumā un 1926.gadā pārcēla uz savu namu Rīgas ielā Nr.13. Viņš to izveidoja par vienu no modernākām provinces aptiekām Latvijā. 1922.-1939.gadā viņš bija īpašnieks arī aptiekai Ērģemē.

 

B.Zuta aptieka un drogu veikals Rīgas ielā Nr.13. Valka, ap 1929.gadu.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Bernhards Zutis bija kļuvis par prasmīgu un veiksmīgu uzņēmēju. 1929.gadā viņš Valkā nodibināja arī augļu un  minerālūdens iestādi. Uz sava zemes īpašuma pie Pedeles upes valcēniešu populārās pastaigu vietas Avotkalna jeb Heidelbergas teritorijā (tagad Koklētāja un brīvdabas estrādes rajons) B.Zutis uzcēla limonādes paviljonu, kuru izīrēja.

 

Līdztekus uzņēmēja darbībai Bernhards Zutis aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki” priekšnieks, 7.Valkas aizsargu pulka farmaceits, vairāku Valkas kultūras un saimniecisko biedrību valdes loceklis un aktīvs biedrs, piem., Brāļu kapu komitejas Valkas nodaļā, Valkas Viesīgā biedrībā, Valkas apriņķa Mednieku biedrībā. Tomēr vislielākais viņa ieguldījums bija Valkas Sporta biedrības (VSB; dibināta 1922.g.) darbībā, kuras  priekšnieks B.Zutis bija 1924.–1938.g. Līdz ar viņa iesaistīšanos aktivizējās tās darbība. Viņš sāka ar sporta popularizēšanu valcēniešu vidū, rīkojot lielus sporta svētkus ar vietējo skolu un jaunatnes organizāciju, kā arī ievērojamāko Rīgas sportistu, piedalīšanos. Šie sarīkojumi saistīja jaunatnes uzmanību, deva tai ierosmi. Rezultātā Valkā izveidojās kupla sportistu saime, kas deva ne vienu vien redzamu rekordistu un sporta meistaru.

 

Bernhards Zutis bija nesavtīgs mecenāts. Viņš ieguldīja savus personiskos līdzekļus gan Valkas sporta dārza (tagad stadions) tenisa laukuma un tūristu mītnes–vasarnīcas “Gaujaskalns” Zīlē izbūvēšanā, gan pilsētas labiekārtošanā – Varoņu ielas Brāļu kapu un pilsētas apstādījumu veidošanā; gan arī citos pasākumos.

 

Pēc 2.pasaules kara Bernhards Zutis emigrēja. Bēgļu gaitās Vācijā viņš vadīja IRO (International Refugee Organisation – Starptautiskā bēgļu aprūpes organizācija) slimnīcas aptieku Veidenes bēgļu nometnē. 1951.gadā viņš devās uz ASV, kur strādāja savā profesijā.

B.Zutis mira 1968.gadā 75 gadu vecumā Ņujorkā (ASV).

 

Par nopelniem tēvijas labā Bernhards Zutis saņēma valsts apbalvojumus. 1923.gadā viņam piešķirta Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas medaļa. B.Zutis apbalvots: 1931.gadā ar Triju zvaigžņu ordeņa V šķiru un 1939.gadā ar Atzinības krusta V šķiru, bet par nopelniem Aizsargu organizācijas labā – ar Nopelnu Krustu. 1931.gadā Latvijas Futbola savienība savā 10 gadu jubilejā par nopelniem futbola veicināšanā viņu apbalvojusi ar savienības lielo goda nozīmi – zelta medaļu.

 

Par Bernhardu Zuti valcēnieši saglabājuši labas atmiņas. Svētku reizēs viņš apdāvinājis savus darbiniekus un draugus. B.Zutis nodarbojies ar filatēliju, bijis makšķernieks un mednieks, kā arī, protams, sporta cienītājs – īpaši aizrāvies ar izbraucieniem kanoe laivās. Kārlis Bundža /1908-2002/, bijušais laikraksta “Ziemeļlatvija” līdzstrādnieks, savās atmiņās par Valku rakstīja: “Lielāki grupu slēpojumi notika svētdienās uz Gaujmalu, kilometrus 10 no Valkas. Tas prasīja zināmu izturību. Parasti mugursomās līdzi bija ēdamais. Tad Gaujmalā uzkūrām ugunskuru, cepām mednieku desiņas, kuras ēdām ar kliņģeriem. Parasti pa glāzei tika iedzerts biedrības priekšnieka B.Zuta pašgatavotais pīlādžu liķieris. /../ Dažreiz uz Gaujmalu līdzi bija atvests B.Zuta privātais zirgs. Aiz tā pie striķiem, kas piestiprināti kamanām, saķērās slēpotāji un ļāvās sevi pārvilkt mājās, it sevišķi dāmas un tie, kas pagarā slēpojumā jutās pārguruši.”.

 

Ceru, ka Bernharda Aleksandra Zuša darbība savas dzimtās vietas un tēvijas labā, ir iedvesmojošs paraugs katram no mums!

 

Portrets: Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/. Foto Rīga, apt. 1929.gads

 

Informāciju sagatavoja:

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba

un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.