1970.gada 30.janvārī Valkas rajona DDP izpildu komiteja pieņēma lēmumu Valkā atvērt rajona novadpētniecības muzeju 22.aprīlī – par godu V.I.Ļeņina 100.dzimšanas dienai. Tomēr muzeja oficiālā atklāšana notika citā tolaik nozīmīgā datumā – 8.maijā.

Šajā dienā Valkā atzīmēja padomju karavadoņa un literāta Roberta Eidemaņa /1895-1937/ 75.gadadienu un 25 gadus kopš uzvaras pār fašistisko Vāciju. Pēc mītiņa pie R.Eidemaņa krūšutēla cilvēki devās uz bijušo J.Cimzes semināra ēku. Novadpētniecības muzeju atklāja Valkas rajona DDP IK priekšsēdētājs Valdis Avots /1931-1998/. Viņš pateicās visiem tiem, kas nežēloja pūles, lai jaunais muzejs iegūtu pēc iespējas vairāk un bagātākus materiālus. Goda rakstus saņēma aktīvākie kolektīvi: Valkas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta Smiltenes mēbeļu cehs, Smiltenes vidusskola un Tautas daiļrades studija “Saulīte”, kā arī muzeja iekārtotāja Inta Laganovska – Valkas rajona vēstures un kultūras pieminekļu un dabas aizsardzības biedrības priekšsēdētāja vietniece.

Pirmie muzeja apmeklētāji: R.Eidemaņa dzīvesbiedre Olga Eidemane /1896-1985/, viņu dēls ārsts Gunnars (Gunārs) Eidemanis /1929-2005/, dzejnieks Eižens Vēveris /1899-1976/ un citi, atstāja ierakstus atsauksmju grāmatā

Pirmie Valkas muzeja apmeklētāji: Olga Eidemane /1896-1985/,

R.Eidemaņa dzīvesbiedre, un Fjodors Bogdanovs /1925.- ? /,

LKP Valkas rajona komitejas 1.sekretārs. Valka, 1970.gada 8.maijs.

Foto A.Stolbovs.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums.

Uz atklāšanas laiku muzeja štatā vēl nebija pieņemts neviens darbinieks. Visi savus pienākumus veica sabiedriskā kārtā. Gan Inta Laganovska, kura koordinēja iekārtošanu. Gan vēstures skolotāja Māra Ķīle /1942-2003/ un novadpētnieks Monvids Aire /1904-1994/ – abi vēlāk leģendāri Valkas novadpētniecības muzeja darbinieki - , kuru atbildībā bija vēsturiskā materiāla atlase un sakārtošana eksponēšanai.

Publiskai apskatei muzeju atvēra 1970.gada maija beigās – piektdienās plkst.14:00-20:00 un sestdienās, svētdienās plkst.10:00-17:00. “Pieskatīt eksponātus” pierunāja pensionāri Olgu Dori Intenbergu /1896-1980/, kura līdz 1970.gada jūlijam ar meitas ģimeni dzīvoja blakus telpās.  

Šķiet visai neierasti, ka muzejs tika atvērts pat bez direktora. Kā liecina LNA Valmieras zonālā vēstures arhīva dokumenti, šo amatu Valkas rajona DDP IK nomenklatūrā apstiprināja tikai 1970.gada 26.jūnijā. Acīmredzot nebija viegli atrast piemērotu kandidatūru, jo pirmā muzeja direktore Aija Liedaga (tobrīd Pedraudze) sāka strādāt tikai 1971.gada 1.februārī. Viņa neatceras, kurš tieši viņu uzrunājis šim amatam. A.Liedaga domā, ka izraudzīta par muzeja direktori, jo tobrīd paralēli darbam Blomes 8-gadīgajā skolā mācījusies augstskolā un viņai Valkā bijis kur dzīvot, kas nebija mazsvarīgi. Viņa šai amatā strādāja līdz 1974.gada 15.augustam.

Pirmie Valkas muzeja eksponāti reģistrēti 1971.gada 12.februārī. Ar pirmo numuru ir ierakstīts Latvijas Sociāldemokrātijas Smiltenes raj. komitejas uzsaukums “9.janvāris” – aicinājums 1918.gada 13.janvārī Smiltenē atzīmēt 1905.gada Pēterburgas “asiņaino svētdienu”.

Valkas novadpētniecības muzeja krājuma priekšmets ar Nr. 1 – Latvijas

Sociāldemokrātiskās partijas Smiltenes komitejas uzsaukums “9.janvāris”.

Smiltene, 1918.gads.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums.

Valkas novadpētniecības muzeju izvietoja bijušajā Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra ēkā, kur tas atrodas joprojām. Iesākumā gan – tikai  pirmajā stāvā.

Muzeja izstāžu un ekspozīciju sākums bija vienkāršas planšetes ar daudzām fotokopijām. Protams, tēmas atspoguļoja atbilstoši tā laika ideoloģijai. Akcentēja strādnieku revolucionāro darbību 1905.-1907.g. un 1917.-1918.g., padomju varas atjaunošanu 1940.–1941.g., cīņu pret fašismu Lielajā Tēvijas karā (kā tolaik dēvēja 2. pasaules karu). Plašs materiālu klāsts bija par Robertu Eidemani. 1972.gada 20.maijā, atklāja Jāņa Cimzes /1814-1881/ memoriālo telpu, un pēc pāris dienām, 22.maijā – internacionālās draudzības istabu.

Viena no pirmajām mākslas izstādēm bija fotomākslinieka Jura Krieviņa /1933-2000/ darbi, kuru atklāja 1971.gada 8.februārī. Mākslas izstādes organizēja galvenokārt sadarbībā ar Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas Izstāžu daļu. Pirmā vietējā mākslinieka izstāde muzejā tika sarīkota 1975.gadā no 25.janvāra līdz 1.aprīlim – gleznotāja, pedagoga Harija Bērziņa /1904-1976/ personālizstāde.

Par Valkas muzeja pirmsākumiem savās domās pirms dažiem gadiem dalījās publicists, dzejnieks, novadpētnieks Arturs Goba /1932-2019/, kurš arī pats aktīvi iesaistījās organizēšanas darbā: “Ap to laiku  (1960.gadu 2.puse) bija nolemts likvidēt Lugažu skolu, līdz ar to radās piemērotas telpas vidusskolas internātam, atbrīvojot plašās bijušā Cimzes semināra telpas. Madisonam* tūdaļ radās ideja par novadpētniecības muzeja ierīkošanu. Nebija viegli sameklēt naudu, rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Ankipāns** klaigāja tā, ka visas lustras šūpojās. Par laimi, partijas komiteja neiebilda. /../ Lai muzeju reģistrētu, vispirms vajadzēja savākt materiālus par vecajiem revolucionāriem un tā saukto Lielo Tēvijas karu. Tas bija vieglākais darbs. Vienā jautājumā Madisons lūdza manu palīdzību, proti, par kultūras darbiniekiem. /../ Ar pilnu atbildību varu sacīt, ka bez Arņa Madisona ieguldījuma Valkai sava muzeja nebūtu vēl aizvien.”

Priekšplānā vidū Arnis Madisons, Valkas rajona DDP IK priekšsēdētāja vietnieks, Vidzemes zonas Dziesmu svētku dalībnieku gājienā. Valka, 1972.gada 23.jūnijs.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums.

Valkas novadpētniecības muzeja 50 darbības gados ir mainījušās daudzas lietas, bet nemainīgs ir palicis viens – muzejs ir pētījis, popularizējis Valkas novada vēsturi, un tam vienmēr ir bijis svarīgs muzeja apmeklētājs.

Šodien esam pateicīgi cilvēkiem, kuri devuši savu ieguldījumu Valkas muzeja tapšanā un turpmākajā attīstībā!

* Arnis Madisons /1932-1990/ - Valkas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks kultūras, sporta, izglītības jautājumos 1965.-1976.g. Dibināšanas iniciators E.Zālītes piemiņas istabai Apē (~1959), J.Vītola muzejam “Anniņas” Gaujienā (1963) un Valkas novadpētniecības muzejam (1970).

** Roberts Ankipāns /1922- ? / – Valkas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs ?1963. – 1967.g.

Izmantotie avoti:

Valkas novadpētniecības muzeja krājums un zinātniskais arhīvs

LNA VAZVA dokumenti

Prese izdevumi: “Darba Karogs”, “Ziemeļlatvija”, “Karogs”.

Intervijas ar Aiju Liedagu, Intu Laganovsku, Sandru Krastiņu.

Paldies Mārai Stabrovskai - LNA VAZVA vecākai ekspertei!

Paldies Mārai Zeltiņai – Valkas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājai!

Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja