Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēdējo mēnešu laikā ir saņēmusi informāciju no vairākām pašvaldībām par kritisko situāciju ar vietējo autoceļu un ielu uzturēšanu  - šim mērķim ir iztērēti visi to budžetā atvēlētie līdzekļi, savukārt valsts budžeta pēdējos gados piešķirtie līdzekļi pretēji izdevumiem ir palielinājušies vien nebūtiski. Lai situāciju risinātu, ir nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu, kā arī piešķirt papildu finansējumu pašvaldībām vēl šajā gadā. To vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam un norādījis LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Situācija ar valsts vietējo autoceļu stāvokli un to uzturēšanu ziemā nav jauna - tā ir samilzusi vairāku gadu laikā, tomēr jo īpaši problēma saasinājusies šajā ziemā. Šis jautājums tika aktualizēts arī 28.janvāra LPS Tautsaimniecības komitejas un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē. Pašvaldības norāda, ka 2021./2022.gada ziemas sezonā ir ievērojami  samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A uzturēšanas klases uzturēšanas prasībām noteiktais  apjoms, kas rada papildu riskus sabiedriskā transporta drošībai. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka autoceļu uzturēšanas kritēriji nav jānosaka  atbilstoši valsts budžeta iespējām, ņemot vērā tikai  transportlīdzekļu intensitātes faktoru, bet gan kā galvenais kritērijs būtu jānosaka  satiksmes drošības pasākumi, definējot prioritātes  arī zemākas kategorijas autoceļu uzturēšanai, par kuriem kursē sabiedriskais transports vai tiek organizēti skolēnu pārvadājumi.

LPS priekšsēdis vērš atbildīgo ministru un Ministru prezidenta uzmanību uz situāciju virknē pašvaldību, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ  nespēj nodrošināt autoceļu  un  ielu uzturēšanu atbilstošā kvalitātē.

“Visu pašvaldību budžetos ieplānotie finanšu  līdzekļi autoceļu un ielu uzturēšanai  ziemas periodā ir pārsniegti, tādējādi liedzot iespēju ieguldīt finanšu līdzekļus  pašvaldību autoceļu un ielu  attīstībā. Situācija ar finansējumu nav būtiski mainījusies kopš 2008. gada, kad mērķdotāciju apjoms pašvaldībām bija noteikts 104 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz  divas reizes vairāk nekā pašlaik. Toreiz tas deva iespēju pašvaldībām plānot un finansēt autoceļu attīstības projektus, nevis tikai realizēt autoceļu  ikdienas uzturēšanu visai  ierobežotā apjomā, kā  tas ir pašlaik,” norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš vērš amatpersonu uzmanību uz faktu, ka finansējuma  proporcijas starp valsti un pašvaldībām tika noteiktas 30 % apmērā, taču pēdējo 7 gadu laikā pašvaldību mērķdotācijas pieaugušas tikai par 10%, un to apjoms netiek plānots pēc kādiem konkrētiem kritērijiem, tikmēr finansējums  valsts autoceļiem pieaudzis par 69%.

Lai gan LPS atbalsta brīvprātības principu valsts vietējo autoceļu pārņemšanā,  tomēr nav saprotams, kāpēc, pārņemot valsts vietējos autoceļus,  valsts finansējums tiek saglabāts tikai 5 gadus. Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir  gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību un šīs funkcijas finansēšanas avots ir valsts budžeta mērķdotācija Uzliekot par pienākumu pašvaldībām pārņemt īpašumā valsts vietējos autoceļus, tiek palielināts no funkcijas izrietošā uzdevuma apjoms, kas nav pietiekami šī uzdevuma izpildei. No pašvaldības autonomās funkcijas izrietošā uzdevuma apjoma palielināšana ar atbilstoša finansējuma nenodrošināšanu neatbilst ne  starptautiskajam līgumam “Eiropas vietējo pašvaldību harta”  9.pantam, ne likuma “Par pašvaldībām” 7., 8. un 9.pantam.

Lai risinātu finansējuma jautājumu, nododot vietējos ceļus pašvaldībām to valdījumā vai īpašumā, ir jāveic un jāpievieno autoceļu tehniskā stāvokļa izvērtējums, kas raksturo  faktisko finansiālo  ieguldījumu  autoceļu atjaunošanā  pēdējo 10 - 15 gadu laikā. Konstatējot, ka nav ticis veikts nepieciešamais uzturēšanas darbu  kopums, atbilstoši attiecīgajai autoceļa drošai un kvalitatīvajai ekspluatācijai un nestspējai, jāizstrādā papildu algoritms finansējuma palielināšanai. Ņemot vērā autoceļu posmu neviendabīgumu, finansējums ir jāparedz atbilstoši uz šo ceļu posmiem izvietotām inženierbūvēm, it īpaši tiltiem.

Vienlaikus pašvaldībās ir problēmas ar reģionālo pasažieru pārvadājumu pieejamības nodrošināšanu. Ik gadu sabiedriskā transporta  finanšu  nepieciešamība tiek noteikta  par 15 – 20 % mazāk nekā nepieciešams, un jau patlaban ir skaidrs, ka faktiskie 2021.gada zaudējumi par pasažieru pārvadāšanu būs lielāki nekā tika kompensēts no valsts budžeta pērnā gada otrajā pusgadā (23,39 miljoni eiro). Lai gan šogad finansējuma bāze palielināta par 8,7 miljoniem eiro, finanšu nepieciešamība ir 3 reizes lielāka.

LPS ieskatā sevi nav attaisnojusi komercpārvadājumu organizācijas politika, kāda tā tiek patlaban īstenota. Proti, komercpārvadājumi tiek veikti vien atsevišķos maršrutos, to skaits ir mazāks, nekā sākotnēji tika noteikts, un tie strādā ar zaudējumiem. Turklāt, organizējot šos pakalpojumus, netiek ievērots Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais, kas  paredz  invalīdu  tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu. Tāpat joprojām  neatrisināts jautājums ir skolēnu pārvadājumu sektors, kur būtu jālemj par atsevišķa mērķdotācijas apjoma piešķiršanu tieši skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai vietējo  maršrutu tīklā, tādējādi būtiski neskarot iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārvadājumiem, kā arī lēmumu pieņemšana par skolēnu pārvadājumu integrēšanu vai pielāgošanu esošajam maršrutu tīklam būtu neatkarīga no valsts noteiktā pasūtījuma apjoma.

Lai risinātu kritisko situāciju, LPS priekšsēdis aicina izstrādāt ilgtspējīgu mērķdotācijas sadali autoceļiem un ielām, nosakot pēc kādiem principiem tiek sadalītas valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem, ņemot vērā pašvaldību autoceļu stāvokli, transportlīdzekļu intensitāti, minimāli nepieciešamo  autoceļu uzturēšanas apjomu, šajā gadā paredzēt papildu finansējumu 5,1 miljonu euro apmērā atbilstoši Autoceļu likuma 12. panta ceturtās daļas prasībām, kā arī izstrādāt ilgtspējīgu pašvaldību autoceļu finansēšanas mehānismu, tajā skaitā, saistībā ar pašvaldību īpašumā pārņemtiem valsts vietējiem autoceļiem. Saistībā ar vietējo autoceļu pārņemšanu, LPS aicina paredzēt, ka līdz ilgtermiņa risinājumam pašvaldības, kuras vēlas pārņemt valsts vietējos autoceļus, slēdz terminētus līgumus uz 5 gadiem atbilstoši apstiprinātajam finansējumam, līguma termiņi pagarināmi,  panākot savstarpējo vienošanos par līguma un finansēšanas  nosacījumiem.

Informāciju sagatavoja:

Ella Pētermane

Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Latvijas Pašvaldību savienība