Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc, ka

Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.

                                                              ( Salamana Mācītājs 5;19)

Vallija Ābele (11.06.1943.- 05.08.2021.)

Kārķu skolas bijusī direktore un skolotāja

Vallija, Tu nāc no zemes, kur Palsas upe čalo un skolas laikā Smiltenes vēji matos. Kā 18-gadīga meitene Tu atnāci strādāt uz Kārķu skolu un šajā vietā Tu sevi atradi. Tu visu mūžu biji kā varena liepa, kurai apkārt san bišu saime.

Tu izveidoji stipru ģimeni. Tā Tev bija prieks un acuraugs. Kopā ar dzīvesbiedru Aivaru izaudzinājusi trīs krietnus bērnus, nu jau pieci mazbērni un divi mazmazbērni.

Tava dvēsele bija dāsna pret ģimeni, kolēģiem, pret ikvienu Tavā dzīves ceļā.

Tu savu darbu darīji ar prieku un lielu atbildības sajūtu. Tavi soļi vēl skan Kārķu skolā, lai arī labu laiku vairāk nestrādāji un pati skola ieguvusi jaunu veidolu. Ikviens klases kaktiņš, grīdas dēlis, puķu dobe bija un  ir Tava vērīgā acu skata pārlūkots. Tu vēlējies, lai viss ir kārtīgi, pat vēl vairāk – perfekti, it īpaši, kad tuvojās 1. septembris un ikreiz, kad bija gaidāmi ciemiņi. Tad viss tika berzts, krāsots, gatavotas gardas maltītes un klāts skaists galds. Tu biji Saimniece ar lielo burtu. Zviedru skolotājs, pēc vienas nedēļas ciemošanās Kārķu skolā teica - Bigmamma. Tas bija teikts vislabākajā nozīmē. Tāda bija zviedru kolēģu sajūta, un tā arī bija. Tu pārraudzīji visus, ja bija nepieciešams, skolēnus kā putnēnus paņēmi zem saviem spārniem.

Tu prati mobilizēt kolektīvu. Lielākoties visus vasaras atvaļinājumus Tu pavadīji skolā, jo Tava iekšējā sajūta lika tur būt, turēt roku uz pulsa visiem procesiem. Arī kolektīvs Tevi saprata. Ja Vallija uzdeva darbu, skolotāji un tehniskie darbinieki stundas neskaitīja, vienkārši darīja – pat agros rītos un vēlās vakara  stundās.

Vislielākais Tavs balsts bija Tavs vīrs Aivars. Skatoties no malas – jūs sapratāties no pusvārda, acu skata. Kārķu skolai jūs kalpojāt nesavtīgi.

Vallija, vislielākais Tava darba cieņas apliecinājums bija 2015. gadā Kārķu skolas salidojuma laikā. Tu pati nevarēji ierasties, taču pieminot Tavu vārdu, visa zāle piecēlās kājās un aplaudēja.

Mēs Tava darba un dzīves priekšā cieņā noliecam galvas un izsakām dziļu līdzjūtību tuviniekiem.

Kārķu skolas bijušie skolotāji un tehniskie darbinieki