Skan lietus lāsēs skumja melodija:

Darbs, mīlestība paliek,

Cilvēks – bija.

            (A. Anitīna)

Ziedošais maijs gar ābeļu kupenām baltām, gar plaukstošiem ceriņiem un skaistākajiem pavasara ziediem pa mūžības ceļu aizvedis cilvēku, kurš Valkai un Valkas novadam atdevis sevi visu,

RUTU HOMMIKU

(30.11.1951. – 22.05.2021.).

Viņa dzimusi Veckalsnavā, Madonas rajonā, bet pēc Jēkabpils ekonomiskā tehnikuma beigšanas dzīve Rutu atveda uz Valku. Šeit viņa  neklātienē pabeidza vidusskolu un sāka savas darba gaitas.

Pirmā darba vieta – Lauktehnikā par uzskaitvedi. Tad ilgi gadi aizvadīti Valgā, Igaunijā, gaļas kombinātā par meistari dažādos cehos. Kad robeža, kas radās starp Valku un Valgu, vairs neļāva pārvietoties tik brīvi kā agrāk un radīja dažādus sarežģījumus, Ruta darbu Valgā nomainīja pret darbu Valkas maizes ceptuvē, un jau tur pamazām sevi sāka parādīt viņas uzņēmējas gēns.

1994. gads Rutai deva pārliecību, ka viņa var būt uzņēmēja, – viņa kļuva par uzņēmuma “Silves & Saara” kafejnīcas vadītāju, bet pēc četriem gadiem – par tās īpašnieci. Ruta nodibināja uzņēmumu “Rozi” SIA, bet kafejnīcu pārdēvēja par “Rozi”. Un sākās viņas ceļš Valkas iedzīvotāju un tās viesu ēdināšanā.

Neilgu laiku rūpējusies par maltītēm bērniem toreizējā Valkas 1. bērnudārzā, viņa šo darbu turpināja Valkas ģimnāzijā, bet, kad pie ģimnāzijas uzcēla sporta halli, Rutu lūdza kļūt par ēdinātāju tur. Un viņa sporta hallē izveidoja savu otru kafejnīcu – “Sprints”, kurā paēst varēja ne vien skolēni, bet arī pilsētas iedzīvotāji un pat iebraucēji. Un visi slavēja šīs kafejnīcas ēdienu un pieņemamās cenas. Ruta prata to visu sabalansēt, lai kādi būtu laiki un iespējas.

Ar laiku Ruta pārņēma bērnu ēdināšanu arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēkā Ausekļa ielā, bet kafejnīca “Līra” – viņas jaunākais “bērns”.

Uzņēmums ar četrām ēdināšanas vietām vienlaikus, un par visām ir tikai labas atsauksmes! Ruta to nevarētu paveikt viena, bez saviem darbiniekiem. Un darbiniekus viņa turēja augstā vērtē – kaut bija stingra, savus darbiniekus Ruta mīlēja un attiecās pret viņiem kā pret savu ģimeni. Un darbinieki to novērtēja – ne vien respektēja Rutu kā vadītāju, bet atbildēja ar tādu pašu cieņu un uzticību, kāda tika veltīta viņiem. Atbildēja ar godprātīgu, akurātu un izcilu darbu un savu vadītāju mīļi dēvēja par Rutiņu. Šādi – par Rutiņu – Rutu dēvēja teju puse pilsētas.

Rutiņa savās kafejnīcās ir uzņēmusi ne vien skolasbērnus, bet dažādas sportistu komandas, nometnes, uzņēmēju un valsts delegācijas. Pie viņas maltīti baudījis arī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar pavadošo komandu. Un visi par uzņemšanu un maltīti teikuši labus vārdus.

Tas ir liels pagodinājums. Un 2017. gadā Ruta un viņas kafejnīca “Sprints” saņēma Valkas novada domes apbalvojumu. Ruta bija gandarīta, ka novērtēti viņas darbinieki, ka novērtēts viņu darbs, jo sevi viņai nepatika izvirzīt priekšplānā.

Šis darbs – ēdināt, gādāt – bija Rutas dzīve. Bez brīvdienām.

Bet lai cik lielu vietu Rutas dzīvē ieņemtu darbs, vissvarīgākā viņai bija ģimene, dzimta. Kopā ar vīru izaudzināti divi krietni dēli, nu Rutas mīlestību, gādību un rūpes baudīja arī viņas mazbērni un mazmazbērni, visa kuplā dzimta.

Cilvēks, kurš visu darīja uz simts procentiem, bez atlaidēm sev, – tā bija Ruta.

Cilvēks, uz kuru allaž varēja paļauties, – tā bija Ruta.

Cilvēks, kurš no sirds priecājās par citu veiksmēm un panākumiem, – tā bija Ruta.

Cilvēks – atbalsts, cilvēks – mīlestība – tā bija Ruta.

Cilvēks, kura ne vien ģimenei un draugiem, bet arī Valkai un novadam ļoti pietrūks, – tā ir Ruta. Rutiņa.

Lai viņai viegls mūžības ceļš.

Valkas novada dome izsaka visdziļāko līdzjūtību Rutas Hommikas tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.