Cilvēks var stundām ilgi skatīties, kā līst ūdens, deg uguns un strādā citi cilvēki. Kopā ņemot tas ir ugunsgrēks – vēsta kāda anekdote. Un patiesi, tikko kā sniegs ir nokusis un daži lauku pleķīši sākuši apžūt, atkal ir prieki tai ļaužu grupai, kurai pilnvērtīga pavasara iestāšanās nav iedomājama bez pērnās zāles dedzināšanas rituāla.
Tā pie mums ir kļuvusi jau gandrīz par tradicionālu, laikā nenopļautu lauku apsaimniekošanas metodi, neraugoties uz speciālistu negatīvo šādas rīcības vērtējumu un traģiskajām sekām – bojā gājušiem cilvēkiem un nodegušām ēkām.
Tas ir tāds apburts loks: regulāri dedzinot pļavas, samazinās sugu daudzveidība un paliek tikai pret uguni izturīgākie augi ar dziļu sakņu sistēmu, piemēram, dažādas graudzāļu sugas, kas vēlāk aktīvi veido kūlu. Tas notiek tāpēc, ka tām nav konkurences. Turklāt dedzinot zāli, pelnu veidā tiek atbrīvotas minerālvielas un slāpeklis, kas paātrina zāles augšanu. Rezultātā mēs panākam to, ka šajā gadā kūla veidosies vēl aktīvāk un vēl vairāk. Dažus praktiskos latviešus tas varbūt pat iepriecina, jo viņi neaizdomājas, ka uz dedzināšanas rēķina izzūd daudzas, pret uguni nenoturīgās sugas. Izzūd pļavas tauriņzieži, ļoti sarūk sēklu banka, jo sadeg ne tikai asni un dīgsti, bet arī sēklas, kas atrodas augsnes virskārtā. Bet, ja uguns ir pamatīga, sadeg arī trūdvielas un augsnes virsējais slānis. Un tā regulāri svilinot kūlu, augsne noplicinās.
2004.gada 17.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punkts nosaka, ka „zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana”. Objekta īpašnieki vai pārvaldnieki var tikt saukti pie administratīvās atbildības par teritorijā pieļautu kūlas (pērnās zāles) dedzināšanu.
Kūlas dedzinātājiem sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolus pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta. Par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Taču, ja dedzināšanas rezultātā nodarīts fizisks kaitējums cilvēkiem vai viņu mantiskajām vērtībām, var tikt piemērota kriminālatbildība.
Pavasari raksturo stiprs vējš ar strauji mainīgu virzienu, tādēļ bīstama ir gan kūlas un meldru, gan ugunskuru dedzināšana, jo dzirksteles var aizdedzināt ne tikai tuvos priekšmetus un ēkas, liesmas var pārvietoties pat kilometriem tālu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaka vecākiem brīdināt savus bērnus par iespējamām sekām, tiem vieglprātīgi spēlējoties ar uguni.
Kūlas ugunsgrēku dzēšanu sarežģī grūta piebraukšana notikuma vietai, ūdens pievešana, liels benzīna patēriņš ceļā un sūkņu darbībai. It īpaši bīstama ir kūlas degšana vēlās vakara stundās, kad liesmas nemanot var piekļūt ēkām un nopostīt tās kopā ar iemītniekiem. Katram iedzīvotājam paškritiski jānovērtē jebkura rīcība ar uguni un tās iespējamās sekas. Ugunsgrēku profilakse ir sabiedrības kopīgs uzdevums, it sevišķi Latvijā, kur, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ugunsgrēki ik gadu nodara ļoti lielus zaudējumus.
VUGD lūdz autobraucējus nemest pa mašīnas logu nenodzēstas cigaretes, jo arī tās var izraisīt kūlas degšanu ceļmalā, liesmas var nokļūt līdz tuvējām mājām, mežam. Kūlai degot ceļa malās, tiek apgrūtināta redzamība, kas var veicināt autoavārijas.
VUGD uzsver, ka visbargāk kūlas dedzinātājus „soda” viņi paši, jo paliek bez mājām un dažreiz pat zaudē dzīvību. Pie mājām, kur degusi sausā zāle, „sēru” apmale būs vēl ilgi, šeit nedziedās putni, nedūks kamenes, bet pļavu ziedu vietā iemājos nezāles.
