11.05.2016
Par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu piešķiršanu novadgrāvjiem Valkas novadā

Atbilstoši 07.07.2010. Ministru kabineta noteikumiem Nr.714 „Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”, zemes īpašnieku pienākums ir kopt gan savā īpašumā esošus grāvjus, gan tos, kas iet cauri vairākiem zemes gabaliem un ietekmē ūdens režīmu lielās platībās (koplietošanas grāvji). Īpašnieku nespēja savstarpēji vienoties par koplietošanas grāvju kopšanu bieži noved pie rezultāta, kad neiztīrīto grāvju dēļ applūst gan lauksaimniecības zemes, gan meža zemju teritorijas, kā arī pašvaldības ceļi un citi stratēģiski nozīmīgi infrastruktūras objekti.

 

Lai pašvaldībai būtu tiesības mērķtiecīgāk piedalīties meliorācijas grāvju uzturēšanas procesos, no 2015. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā Meliorācijas likuma grozījumi, kuri nosaka jaunu terminu – Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma. Atbilstoši likuma definīcijai tā ir koplietošanas meliorācijas sistēma, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos).

 

Likuma grozījumi ļauj pašvaldībām izvēlēties, kurus koplietošanas novadgrāvjus tā ar savu lēmumu nosaka kā pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. Pašvaldības nozīmes statusu var piešķirt ne tikai tiem grāvjiem vai grāvja posmiem, kuri robežojas ar pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu, bet arī tiem, kuri atrodas uz fiziskām vai juridiskām personām piederošiem zemes īpašumiem.

 

Kārtību, kādā pašvaldība un visi pārējie zemes īpašnieki piedalās koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās izmaksu segšanā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.378 “Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā”, kas stājās spēkā 07.07.2015. Minētie noteikumi stingri nosaka tos gadījumus, kad pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā un izmaksu segšanā. Proti, pašvaldībai ir tiesības segt ar grāvju tīrīšanu, atjaunošanu vai pārbūvi saistītos izdevumus pilnā apmērā tikai tad, kad grāvis nefunkcionē un nespēj uzņemt ūdeņus palu ietekmē, vēju uzplūdu ietekmē upju grīvās vai ir radies pēkšņs defekts plūdu dēļ. Gadījumos, kad kāds no zemju īpašniekiem apzināti vai neapzināti grāvi nav kopis, radot nosprostojumus un bojājumus kopējai sistēmai tādā apjomā, ka tie rada avārijas draudus, pašvaldība ir tiesīga rīkoties un novērst bojājumus par saviem līdzekļiem, bet pēc tam, likuma noteiktajā kārtībā, visus izdevumus piedzenot no vainīgā īpašnieka.

 

Informācija par meliorācijas sistēmām ir publiski pieejama

 

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” uztur un atjauno datu bāzi Meliorācijas digitālajā kadastrā, kas ir publiski pieejama mājaslapā www.melioracija.lv. Mājaslapā sākotnēji ir attēlota visa Latvijas teritorija, bet, pietuvinot konkrētu novadu, pagastu un tālāk zemes īpašumu (precīzākai un ātrākai vietas identificēšanai var ievadīt koordinātes), ir iespējams atrast un noteikt, kādas ūdensnotekas, meliorācijas grāvji vai drenu sistēmas robežojas vai atrodas uz jūsu īpašuma. Jāpiemin, ka meliorācijas digitālais kadastrs nav savienots ar zemes īpašumu kadastra robežām un tajā ir attēlotas tikai novadu un pagastu administratīvās teritorijas robežas. Visu mājaslapā pieejamo digitālo informāciju var skatīt un lietot arī mobilajās ierīcēs, izmantojot ArcGIS karti “Meliorācijas mobilā versija”. Šī programma ļauj, stāvot dabā uz lauka, identificēt jūsu atrašanās vietu un uzrādīt visas uz zemes gabala esošās meliorācijas sistēmas, sekojot jūsu kustības virzienam.

 

Valkas novada pašvaldības veiktie pasākumi

 

Ņemot vērā to, ka Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršana, atbilstoši likumdošanas normām, paredz iespēju ieguldīt pašvaldības līdzekļus privātīpašumos, pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība rūpīgi izvērtē savu (kā publiskas personas) finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību. Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas statuss piešķirams tādām meliorācijas sistēmām, kas ir pašvaldībai nozīmīgas, ietekmē pašvaldības infrastruktūras objektu apsaimniekošanu un pašvaldības autonomo funkciju veikšanu. Valkas novada dome, izvērtējot statusa piešķiršanas lietderību kādam konkrētam grāvim, vadās pēc sekojošiem kritērijiem:

 

  • koplietošanas meliorācijas sistēma ietekmē nozīmīgu pašvaldības infrastruktūras objektu (ceļu, ielu, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, ūdenssaimniecības objektu u.c.) apsaimniekošanu, kur, iespējamās avārijas gadījumā, var tikt radīts būtisks apdraudējums videi un cilvēku veselībai;
  • koplietošanas meliorācijas sistēma ietekmē blīvi apdzīvotas vietas aizsardzību pret applūšanu;
  • koplietošanas meliorācijas sistēmas iespējamās avārijas gadījumā var tikt radīts apdraudējums nozīmīgiem sabiedriskiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.

Šobrīd Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas statusu, pamatojoties uz Valkas pagasta pārvaldes ierosinājumu, ir plānots piešķirts koplietošanas novadgrāvim Valkas pagastā “Ķeizarpurvs – Pedele" un Kārķu pagastā trīs novadgrāvjiem.

 

 Pirms lēmuma par statusa piešķiršanu pieņemšanas, ir jāsaņem sistēmai pieguļošo zemju īpašnieku atbalsts un piekrišana statusa piešķiršanai. Abu pagastu pārvaldes ir iecerējušas veikt grāvju atjaunošanas pasākumus ar mērķi novērst avārijas draudus, kas saistīti ar tuvumā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu applūšanu palu laikā, bet to veikšana ir atkarīga arī no sistēmai pieguļošo zemes īpašnieku iniciatīvas un atbalsta.

 

Pašreiz norit darbs pie zemes īpašnieku viedokļu noskaidrošanas par statusa piešķiršanu koplietošanas grāvim Valkas pagastā “Ķeizarpurvs – Pedele”. Minētais grāvis ir aizsērējis un nespēj uzņemt lietus ūdeņus, kā rezultātā tiek ietekmēta pašvaldībai nozīmīga infrastruktūra, piemēram, applūst pagasta ceļš un tiek bloķēta transporta kustība.

 

Lai noteiktu atbildību par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, pašvaldība izstrādās saistošos noteikumu, kuros tiks noteiktas gan pašvaldības, gan sistēmām pieguļošo zemes īpašnieku tiesības un pienākumi meliorācijas sistēmu uzturēšanā, kā arī atbildība par noteikumu neievērošanu.

 

Statusa piešķiršana zemes īpašniekam nav papildus slogs

 

Būtiski saprast, ka statusa piešķiršana zemes īpašniekiem neuzliek papildus apgrūtinājumus vai aprobežojumus – zeme zem grāvjiem netiks atsavināta, netiks veiktas izmaiņas zemesgrāmatā un zemes īpašnieki saglabās tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu tāpat kā līdz šim. Arī zemes īpašnieku pienākums kopt un uzturēt uz sava īpašuma esošos grāvjus ir nemainīgs, neatkarīgi no tā, vai grāvim ir vai nav piešķirts pašvaldības nozīmes grāvja statuss. Termins “Pašvaldības nozīmes” galvenokārt ir instruments, ar kuru pašvaldība spēj darboties ar tai nozīmīgām meliorācijas sistēmām, kas atrodas uz privātas zemes, un, sadarbībā ar zemes īpašniekiem, sekmīgi risināt grāvju sakārtošanas un apsaimniekošanas jautājumus, plānot un realizēt meliorācijas sistēmas attīstības pasākumus, kā arī aicināt īpašniekus būt līdzatbildīgiem.

 

Iespēja apgūt ES fondu naudu

 

Lai kompleksi risinātu pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas, infrastruktūras un apbūves jautājumus, pašvaldība var realizēt meliorācijas projektus. Pašvaldība var ņemt dalību pasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Laika periodā no 2014. -2020. gadam vienai pašvaldībai, neatkarīgi no novada teritorijas lieluma, attiecībā uz pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu ir piešķirta kvota 300 000 EUR apmērā. Piedaloties šai programmā, pašvaldībai ir iespēja saņemt atbalstu līdz pat 90 % no kopējām izmaksām un pašvaldības līdzmaksājuma daļa attiecīgi ir 10 %.

 

Vēršam zemes īpašnieku uzmanību uz to, ka šīs pašas minētās programmas pasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” ietvaros savus projektus sagatavot un iesniegt var arī jebkura lauku saimniecība un to grupas, ja ir nepieciešamība pārbūvēt vai atjaunot savā īpašumā esošos meliorācijas grāvjus. No projekta līdzekļiem atbalstu 60 % apmērā vienai lauku saimniecībai vai atbalstu 70% apmērā vairākām lauku saimniecībām, kuras sagatavo kopprojektus, var saņemt tikai tiem meliorācijas tīkliem, kas pieguļ lauksaimniecības un meža zemēm. Papildus grāvju atjaunošanai var izbūvēt laukumus, pievedceļus u.tml. saimniecības infrastruktūru, tai skaitā jaunajiem lauksaimniekiem saņemot finansējumu līdz 40% no kopējām projekta izmaksām.

 

Valkas novada pašvaldība aicina visus interesentus līdz šī gada 15.jūnijam iesniegt savus priekšlikumus par tiem koplietošanas grāvjiem, kuriem būtu lietderīgi piešķirt pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu. Iesniegšanas termiņš noteikts tādēļ, ka pašvaldībai, lai piešķirtu grāvim statusu un sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju dalībai projekta konkursā, ir jāveic vairākas darbības un pasākumi, kas laika ziņā var aizņemt vairākus mēnešus, bet Lauku atbalsta dienestā nākamā projektu iesniegšanas kārta paredzēta jau šā gada septembrī. Ņemot vērā to, ka pieejamie ES fondu līdzekļi novada pašvaldībai ir stingri limitēti, dalībai projektā tiks virzīti tikai tādu grāvju atjaunošanas projekti, kas ir pašvaldībai nozīmīgi un atbilst iepriekš minētajiem vērtēšanas kritērijiem statusa noteikšanai.

 

Priekšlikumus lūdzam sūtīt pa pastu uz adresi Valkas novada dome, Beverīnas iela 3, Valka, LV 4701, vai elektroniski uz e-pasta adresi: novads[uz]valka[punkts]lv. Informāciju var iesniegt arī jebkurā pagasta pārvaldē.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.