Sestdien, 14.jūnijā pie piemiņas akmens netālu no bijušās Valkas stacijas ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu pieminēja komunistiskā genocīda upurus. 1941.gadā, naktī no 13. uz 14.jūniju, vienlaikus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bez iepriekšēja brīdinājuma uz PSRS iekšzemes apgabaliem deportēja tūkstošiem cilvēku. No Latvijas toreiz tika izvesti 15 424 cilvēki, no kuriem tikai nelielai daļai pēc vairākiem gadiem izdevās atgriezties dzimtenē.
Klātesošos emocionāli uzrunāja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis: “Labākā piemiņa tiem, kuri aizgāja bojā Sibīrijā un nolika savu galvu kaujas laukā, lai cīnītos par Latvijas neatkarību, ir savas mājas un sētas sakopšana. Svarīgi, ka ne tikai sakopjam savu sētu, bet arī apkārtni, palīdzam šeit radīt darba vietas, tādā veidā neļaujot kādai ģimenei izbraukt no Latvijas. Šodienas statistika ir vēl briesmīgāka – katru gadu mēs pazaudējam tikpat daudz cilvēku kā izsūtīšanā. Jā, protams, daļa atgriezīsies, bet ne visi. Grūts uzdevums ir mainīt cilvēku, ģimeņu domāšanu, kāda tā bija pirmo reizi ceļot Latviju. Vairums cilvēku toreiz domāja – ko es darīšu, lai mana valsts uzplauktu?” “Labākais piemineklis, ko varam uzcelt, godinot upuru piemiņu, ir iemācīt saviem mazbērniem un mazmazbērniem latviešu dziesmas un iemācīt svinēt latviešu svētkus. Es novēlu, lai mēs nekad neaizmirstu savu vēsturi, lai mums katru gadu būtu aizvien vairāk ar ko lepoties un priecāties, un tas būs labākais piemineklis, tiem, kas aizgāja mūžīgajā sasalumā”, novēlēja V.A.Krauklis.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere
