Pagājušajā nedēļā Valkā un Valgā vizītē ieradās Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektora padomnieks Maikls Ralfs un EK Reģionālās politikas Pārrobežu sadarbības nodaļas vadītāja Agnese Monfrē, lai atzīmētu starp Igauniju un Latviju pastāvošo ražīgo Interreg sadarbību un popularizētu nesen tiešsaistē uzsākto sabiedrisko apspriešanu par šķēršļiem pierobežā.

Uzsākt pierobežas reģionos pastāvīgi esošo šķēršļu analīzi un veikt sabiedrisko apspriešanu, kurā tiktu iegūta informācija no iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām par šķēršļiem, ar kuriem tie saskaras ikdienā saistībā ar pārrobežu darbībām, ir EK Reģionālās politikas komisāres Korinas Krecu iniciatīva.

Valgā delegācija apmeklēja apriņķa Profesionālās izglītības centru un Valgas glābšanas staciju. Savukārt Valkā EK pārstāvji apmeklēja glābšanas staciju un Valkas Mākslas skolu.

Vizīti noslēdza apaļā galda diskusijā "Valga un Valka – pārrobežu sadarbība un pārvaramie šķēršļi", kurā piedalījās EK pārstāvji, Valkas un Valgas pašvaldību mēri, pašvaldību institūciju atbildīgie darbinieki, atbildīgo ministriju un citu  valsts institūciju darbinieki, kā arī uzņēmēji.

Aplūkojamo tēmu loks pārrobežu sadarbības kontekstā bija veselības aprūpe, izglītība, transports, uzņēmējdarbība un nodarbinātība, vides jautājumi, kopējā pilsētvide.

Valkas pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis preses konferencē uzsvēra, ka katrs problēmjautājums prasa zināmu laika periodu, kamēr tas tiek atrisināts. Daļēji atrisināta ir glābšanas dienestu sadarbība un abu valstu skolēnu apmācība Valkas mākslas skolā.

V.A.Krauklis uzsvēra, ka nav būtiski, vai mācību iestādes atrodas Latvijas vai Igaunijas pusē, svarīgi, ka maksimāli tuvu dzīvesvietai var iegūt gan vispārējo, gan speciālo, gan profesionālo, gan mūžizglītību: Tā cilvēki uz vietas spēj uzlabot savu dzīves kvalitāti un veicināt kopējo reģiona ekonomisko attīstību.

V.A.Krauklis akcentēja, ka ārkārtīgi svarīgs ir jautājums, lai tieši Igaunijas un Latvijas valdību, ministriju līmenī tiktu ātrāk risināti veselības pakalpojumu pieejamības jautājumi.

“Šeit mēs runājam par cilvēku dzīvībām un sagaidām, ka tieši Latvijas puse būs pretimnākošāka un ātrāk vismaz daļu mūsu piedāvājumu akceptētu”, norādīja V.A.Krauklis.

Transports starp abām pilsētām ir nākamais risināmais jautājums, kas būtisks abu valstu iedzīvotājiem. Kā piemēru V.A.Krauklis min nokļūšanu ar sabiedrisko transportu līdz Valgas stacijai pa labāku ceļu, jo Lugažu stacija, kas ir Latvijas pusē, ir sasniedzama pa sliktāku ceļu segumu. “Tur iet autobuss, to subsidē valsts, bet līdzko mēs runājam par Valgu, ir valsts robeža, kas traucē šo lietu atrisināt”, atklāj Valkas mērs.

Kā ārkārtīgi nozīmīgu pašvaldības vadītājs min nodokļu aprēķina jautājumu, uzsverot, ka abas pašvaldības ļoti daudz dara, lai būtu darbaspēka kustība: “Mums ir svarīgi, lai cilvēkiem ir darbs un viņi nebrauc prom no valsts. No tāda viedokļa nav tik svarīgi, vai valcēnietis strādā Valgā un otrādi, svarīgi, ka viņš ar ģimeni ir šeit. Līdz ar to ir jēga, kāpēc mēs kā pašvaldības pastāvam – lai cilvēkiem būtu labāka dzīve. Bet realitāte ir tāda - līdzko viņš strādā otrā valstī, tā zaudē abu pušu budžeti un līdz ar to paši cilvēki, jo pašvaldības nevar pienācīgu līdzekļu apjomu ieguldīt izglītībā, ielu remontos un citā infrastruktūrā.

V.A.Krauklis norāda, ka šis jautājums prasa izņēmumu un izmaiņas valsts likumdošanā, vai arī speciāla līguma noslēgšanu. “Desmit gadu pārrunas par šo jautājumu ir bez rezultātiem, tai pašā laikā cilvēku skaits, kas strādā robežas otrā pusē kopš ir ieviests eiro, aug ar katru gadu. Ja kādreiz tie bija desmit, tagad jau simti cilvēku un tā jau ir nopietna ietekme uz budžetu”, stāsta mērs. “Protams, arī kopējā statistikā tas uzreiz izskatās tā – ja cilvēks strādā Igaunijā, tad Latvijā par viņu nav datu ne Nodarbinātības valsts aģentūrai, tas neparādās arī kopējā statistikā. Līdz ar to parādās kropļojošs skats par to, kas īsti šajā reģionā notiek. Bieži statistika ir krietni vien sliktāka nekā reālā dzīve. Savukārt investors, kad lemj – nākt vai nenākt, viņš skatās uz oficiālo statistiku, līdz ar to mēs pazaudējam arī daļu investīciju”.

Valkas pašvaldības vadītājs cer, ka kopīgā apaļā galda diskusija pozitīvi ietekmēs abu valstu valsts institūcijas. Viņš uzsver, abas pašvaldības regulāri pārrunā un rod risinājumus problēmjautājumiem, un nav neviena jautājuma, ko tās nebūtu pašas spējušas atrisināt, ja tie ir pašvaldību kompetencē.

Tā kā abu pašvaldību sadarbība ar katru gadu kļūst arvien ciešāka tās cer, ka Eiropas Komisija apstiprinās iesniegto Valkas – Valgas centra pārbūves projektu, kas palīdzētu risināt diskusijā skartos problēmjautājumus, tai skaitā palīdzēt vietējiem cilvēkiem attīstīt savu privāto biznesu. “Jo vairāk mums būs darba devēju, jo sabiedrība būs veselīgāka un augt spējīgāka”, uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis

Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam 100 sadarbības programmās dažādos reģionos tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro, un aptuveni 6.6 miljardi eiro nonāks pārrobežu reģionos. Tam būtu jānodrošina maksimāla ieguldījumu ietekme un vēl efektīvāka izmantošana.

Tiešaistes sabiedriskā apspriešana noritēs no 2015. gada 21. septembra līdz 21. decembrim, un tās rezultāti būs publiski pieejami internetā. Galīgais ziņojums un ieteikumi par to, kā ES, dalībvalstis un reģioni var mazināt atlikušos šķēršļus, tiks sagatavots 2016. gada beigās.

Valgas un Valkas vizīti organizēja Igaunijas un Latvijas programmas sekretariāts sadarbībā ar Valgas un Valkas pašvaldībām un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu.