“Lai pašvaldība varētu sekmīgi uzņemt bēgļus, valstij ir jāizdara vairāki mājasdarbi,” viedokli pauž Valkas novada domes priekšsēdētājs V.A.Krauklis.

“Pirmkārt, jābūt finansējumam valsts valodas apmācībai. Otrkārt, valstij ir jāapmāca un jāpiešķir finansējums īpašiem pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, kuri ar bēgļiem spētu un mācētu strādāt.

Treškārt, lai arī Valkas novada pašvaldībai ir dzīvojamais fonds, ir jāatrisina divi jautājumi.

Pirmkārt, jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašvaldībai vispār būtu tiesības ārpus kārtas šiem cilvēkiem piešķirt dzīvojamo platību. Otrkārt, no valsts ir nepieciešami līdzekļi, lai šo apdzīvojamo platību savestu tādā kārtībā, lai cilvēks varētu tur dzīvot, jo pašvaldības brīvie dzīvokļi ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc tie ir brīvi. Un pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai viņus varētu sakārtot.

Ceturtkārt, ir jābūt līgumiskām attiecībām starp pašvaldību un bēgļiem, kur ir paredzēti abu pušu pienākumi un tiesības, tostarp, ka zināmā laika periodā bēgļiem jāapgūst latviešu valoda, jāpiedalās aktivitātēs, ko pašvaldība piedāvā – jāiesaistās gan darba, gan sabiedriskajā dzīvē.

Līgumā arī jāparedz, ka bēgļi ievēro valstī noteiktās tradīcijas, tostarp tās, kas attiecas uz bērnu iešanu skolā. Līguma nosacījumiem jābūt detalizētiem, stingriem un skaidri noteiktiem.

Būtisks faktors ir tas, ka bēgļiem būtu jābūt tiesībām uzsākt darbu, ja tas ir pieejams, jo vismaz pagaidām likumdošana nosaka, ka viņi nemaz nedrīkst strādāt, kamēr viņiem nav piešķirts bēgļu statuss vai ir bēgļu statuss.”

Informāciju sagatavoja Zane Brūvere