Biju iecerējis jauno gadu sākt ar citu tēmu, bet notikumi mani piespiež sākt ar nepatīkamo. Un tas nebūt nav tas nepatīkamākais, ko mēs paši būtu sastrādājuši. Vismaz mums, Valkas novada iedzīvotājiem, aktualitāšu pirmajā vietā paredzamā SEB bankas norēķinu centra ieplānotā likvidācija, tādējādi atstājot cilvēkus pilnīgi bez jebkādiem banku pakalpojumiem. Tā nolēmuši akcionāri, proti, vikingu pēcteči. Valkā, lūk, neesot pietiekami branga peļņa. Saprotams, Valka vai Preiļi nav Ventspils, mums nav ne naftas termināļu, ne strimalu zvejas flotes. Tiesa, mums ir viens aviators, bet arī tas bez lidmašīnas.
Bet mums tepat pilsētā ir ap 30 veikalu, ir 3 aptiekas, ir iestādes, ir arī nedaudzi uzņēmēji. Neskaitot piecus novada pagastus, kur tāpat aizvien dzīvo un no kaut kā pārtiek cilvēki. Un atrodas ne mazums vecu un slimu cilvēku, kuri nekad neizmantos internetbanku, kuri tāpat kādreiz gribēs samainīt mazbērnu atvestās kronas vai mārciņas. Bet skandināvu banku akcionāri, kuriem zudusi realitātes izjūta, Latvijas provinces uzlūko par tīkamu vietiņu, lai atbrīvotu teritoriju no pēdējiem aborigēniem. Tad varēs atbraukt kārtējais svensons ar labiem nodomiem nopirkt visu, kas skaitās vērtīgs ieguldījums. Bet pagaidām akcionāriem labpatiktos, ja zeltu varētu ar lāpstām grābt.
Neteikšu, ka vainojami vienīgi skandināvu baņķieri. Mums pašiem savi nacionālie un pusnacionālie ierēdņi un politiķīši, kuriem ārvalstnieka teiktais ir augstāks par pašu likumiem. Tas, ka banku sūtība ir kalpot sabiedrībai, nevis dažiem akcionāriem, vispār netiek uzskatīts par sarunu vērtu. Katrai tautai iespējami savi pasionāri un savi podlaižas. Vislabāk tas redzams, ja podlaižas nokļūst svešā virtuvē. Starp ierēdņiem patiesu pasionāru ļoti maz, vairums no viņiem skatās mutē jebkuram ārzemniekam, jo pašmāju uzņēmēju aizstāvēšanu uzskata par apkarojamu protekcionismu. Kopš esam sākuši apgūt brīvā tirgus tradīcijas, visi sākuši domāt globāli. Apmēram kā nesen televīzijā rādīja par mežsaimniecības činavniekiem, kuri piesprieduši maksāt 38 tūkstošus par nepilna hektāra zemes atbrīvošanu no čukslāja. Un cilvēkam nemaz nav kauna, kad televīzijas kamerā gvelž par Kioto protokolu. Ja tiek iznīcināta sekmīga lauku saimniecība, tas, tā teikt, ir pārāk lokāli, tagad taču modē domāt globālos mērogos. Tāpat arī ar bankām.
Līdzīgi varam izteikties arī par Narvesen kiosku, kas sekmīgi darbojās Valkā pie autoostas. Arī tur visu izlēmuši skandināvu akcionāri, kuriem kārojas pēc daudz lielākas peļņas. Interesanti, vai mūsu “fuktukiem” te nebūtu savs vārds sakāms. Ir taču tādi stipri papīri, kurus sauc par licencēm un līgumiem. Kiosks galu galā bija vienīgais pilsētā, kur atradās vislielākā preses izdevumu izvēle. Tur steidzīgie pirka cigaretes, autobusu šoferi dzēra kafiju, bet bērneļi savām mammām izdīca pudeli limonādes vai saldējumu. Netrūka arī tādu, kas gribēja izmēģināt veiksmi kādā loterijā.
Interesanti, ko vēl varētu nolikvidēt? Mazrentablu iestādījumu daudz. Slimnīca jau likvidēta. Atlicis muzejs, bibliotēka, kultūras nams, mākslas un mūzikas skolas, jā, arī autobusu satiksmi derētu likvidēt. Paklau, cienījamie podlaižas, tā taču gaiša ideja! Dzīvosit visi Rīgā un Ventspilī, bet uz tukšo pāķu zemi brauksit pasēņot. Ja vien Kioto protokols to pieļaus.
Atliek secināt, ka mēs, pēcpadomju trusīši, neesam īsti spējīgi saimniekot brīvā tirgus apstākļos, tāpēc iespēju robežās būtu nepieciešams saglabāt kādu banciņu valsts īpašumā. Tas nekas, ka šāda konkurence nepatīk vikingu pēctečiem. Gluži kā viņiem nepatīk, ka Citadele tiek pārdota amerikāņiem, kuri mazāk pierīvējušies skandināvu bankām. Tāpēc skandināvu interešu lobiji tik aktīvi darbojas Saeimā, lai nepieļautu Citadeles nonākšanu neprognozējamu konkurentu rokās.
Man sašutušie cilvēki sakās sūdzēties, grib aicināt sabiedrību uz dumpi. To var darīt, tikai tagad vairs nav kompartijas, kas, ja uzskatīja par vajadzīgu, visu nokārtoja ar vienu telefona zvanu.
Toties mums ir pašu ievēlēta Saeima, kura gatavo likumus. Tāpēc es redzu vienu iespēju: jāapvieno spēki Valkas, Balvu, Gulbenes, Preiļu, Limbažu un Salacgrīvas novadiem un jāpieprasa, lai Saeima pēc iespējas ātrāk atsāktu brāķētā banku likuma labošanu, un tur vienam punktam jābūt tādam, kas atļauj sodīt pārāk vīzdegunīgas skandināvu bankas, kuras ar filiāļu likvidāciju vēlas nodarīt kaitējumu iedzīvotāju interesēm. Ja dabūs soda naudās samaksāt pāris miljonu, tad sapratīs, ka tie arī ir cilvēki, kuri atļaujas dzīvot Latvijas provincē.
Arturs Goba
