Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā plus 25 un pat vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija, ir īpaši svarīgi neaizmirst par pamatnosacījumiem savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai.

  Sevišķi jūtīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, cilvēki, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī veci cilvēki.

Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā laikā speciālisti iesaka:

• Neatrasties ilgstoši saules iedarbībā!
• Klausieties paziņojumus medijos, sekojiet veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.
• Ja tiek iepriekš izziņots liels karstums, plānojiet savu dienu, lai maksimāli izvairītos no karstuma( laikā no plkst. 11 līdz 15)
• Ja jums tomēr jāuzturas ārpus telpām, centieties uzturēties ēnā. Valkājiet gaišu, vieglu apģērbu, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
• Ejiet vēsā dušā, vairākas reizes dienā samitriniet ķermeni ar vēsu ūdeni, īpaši seju un skausta rajonu.
• Dienā izdzeriet vismaz 1-2 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos nepieciešamā ūdens daudzums var būt lielāks!
• Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī!
• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!
• Ēdiet kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
• Regulāri lietojiet šķidrumu, pat tad, ja nejūtaties izslāpuši- ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens.
• Centieties nelietot alkoholu un kafiju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
• Uzturiet telpās vēsumu, aizverot logus dienā, aizkarus un žalūzijas, atverot logus pa nakti
• Meklējiet atvēsinājumu vietās ar kondicionēšanas iekārtām-veikalos, kafejnīcās.

Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:

• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kam vairāk par 75 un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos.
• Cilvēki ar garīgiem traucējumiem,  kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību.
• Slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas.
• Cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām.
• Cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas.
• Zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par 4 gadiem.
•  Fiziska darba darītāji, sportisti.

Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:

• galvassāpes,
• slikta dūša,
• intensīvas slāpes,
• miegainība,
• apsārtusi un sausa āda,
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
• apjukums,
• agresivitāte,
• krampji un samaņas zudums,

Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā:

Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs. Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens - vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.

Atcerieties! Cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsties pēc mediķu palīdzības!

Informāciju sagatavoja Sabiedrības veselības organizatore K.Toča, pēc VM  un SPKC informatīviem materiāliem. t. 28644365