Uzņēmēji, piedāvājot prakses vietas studentiem vai arī darba vietas izglītības iestādes absolvējušiem jauniešiem, nonākuši pie secinājuma, ka profesionālās izglītības iestādēs iegūtās zināšanas daudzos gadījumos nav pietiekamas darba pienākumu izpildei. To šonedēļ, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ekspertiem, pauda Rīgas reģiona uzņēmēji, piebilstot, ka pastāvīgi sadarbojas ar izglītības iestādēm, taču ar izglītības kvalitāti nav apmierināti. Reģionu uzņēmumi atzīmē, ka līdzās nepilnībām profesionālo izglītības programmu saturā jārisina arī jautājums par profesionālās izglītības pieejamību reģionos. Pretējā gadījumā jaunieši dodas mācīties lielākās pilsētās vai arī ārzemēs, taču pastāv liela varbūtība, ka viņi neatgriezīsies, tādējādi radot reģionos jauna un kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Valdis Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs, stāsta, ka dome ir izstrādājusi projektu Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra – bibliotēkas “Sala” būvniecībai, kas dos iespēju jauniešiem mācīties un attīstīties tepat, savā novadā: “Mums būs sava “zinību sala”, kur jaunieši varēs gan saņemt papildu zināšanas, sadarbojoties ar skolām un pieaicinātiem ekspertiem, gan reģistrēt savus uzņēmumus vai attālināti strādāt citos uzņēmumos, vienlaikus dzīvojot dzimtajā vietā. Tā būs vieta, kas iedrošinās uzsākt uzņēmējdarbību un ļaus saprast, ka patiesībā sapņus, kurus gribam realizēt dzīvē, varam īstenot šeit un būt nevis Eiropas un Latvijas nomale, bet gan būt priekšā citiem. Varēsim progresīvas lietas nevis uzklausīt tikai semināros, bet “aptaustīt” realizētus projektus tepat, viens otru iedrošināt un apmainīties ar vērtīgām idejām, pieredzēm.” LDDK eksperti apmeklēja arī vairākus Rīgas reģiona uzņēmumus, tostarp lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Tēraudiņi” un kokapstrādes un būvniecības uzņēmumu SIA "Draugu dārzs". Abi Alojas novada uzņēmumi savas 20 gadu ilgās pieredzes laikā piedzīvojoši gan ražīgākus laikus, gan arī godam pārvarējuši krīzes periodu.
Uzņēmums SIA "Draugu dārzs" pērn sasniedzis 1,2 miljonu eiro apgrozījumu, ko veido gan koksnes eksports, gan būvniecības pakalpojumi Alojas un citos novados. Piecu gadu laikā uzņēmumam izdevies dubultot nodarbināto skaitu – pašlaik tie ir 45 darbinieki, - kā arī paplašināt pakalpojumu klāstu, uzsākot darbību būvniecības jomā. Grūtības uzņēmumam sagādā konkurence ar nelegālajiem būvniekiem, kuri vai nu maksā “aplokšņu algas” vai arī nodarbina celtniekus, slēdzot uzņēmuma līgumus vai citādi optimizējot darbaspēka izmaksas. SIA "Draugu dārzs" vadītājs secina, ka velme maksāt nodokļus, nodrošināt darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un sociālās garantijas parasti uzņēmumiem nozīmē konkurētspējas zaudēšanu, ko nosaka augstāka pakalpojuma cena. Savukārt, runājot par iepriekš minēto izglītības jomu, uzņēmējs kā profesionālās izglītības galveno trūkumu uzsver “neaktuālo izglītību”, piemēram, apdares meistaru apmācību programmu, kas balstīta uz darbu ar jau sen novecojušiem materiāliem.
Izglītības un jauno speciālistu sagatavošanas jautājums aktuāls arī SIA “Tēraudiņi”, kas jau 20 gadu darbojas lauksaimniecības nozarē un pērn nodokļos samaksājis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem savā nozarē, kā arī regulāri uzņem praktikantus, apmācot tos lauksaimniecības pamatos. Prakses laikā topošajiem speciālistiem ir iespēja strādāt arī ar dārgu, mūsdienīgu tehniku un aparatūru. Kā apgalvo uzņēmuma vadītājs – neviena izglītības iestāde nav spējīga iedot tik dziļas praktiskās zināšanas, kādas uzņēmuma darbiniekiem nepieciešamas ikdienas darbā. SIA “Tēraudiņi” 2011. gadā, izmantojot ES fondu finansējumu, ir atjaunojuši 85% tehniskā aprīkojuma, līdz ar to jaunieši, kuri iziet praksi uzņēmumā, gūst pieredzi ne tikai nozares pamatos, bet arī darbā ar mūsdienīgo tehniku. Tiesa, lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs atzīmē, ka efektīvākai jauno speciālistu izglītošanai nepietiek tikai ar atbalstu uzņēmumam, sedzot ar praktikantu apmācībām saistītus tēriņus, bet būtu nepieciešams paredzēt arī darba samaksu, lai pašam praktikantam būtu interese mācīties.
Rīgas reģiona uzņēmumu apmeklējuma noslēgumā, pulcējot Alojas vadošos uzņēmumus novada domē, LDDK eksperti ar biznesa pārstāvjiem diskutēja par veselības aprūpes sistēmu, tostarp skarot slimības lapu jautājumu, kā arī par sadarbību ar valsts institūcijām, iepirkumu sistēmu un citiem svarīgiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem.
