Lai īstenotu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) un Klasiskā cūku mēra izplatības draudu ierobežošanas pasākumus Latvijā, veikti grozījumi tiesību aktos par meža cūku medīšanu. Izmaiņas paredz nodrošināt intensīvu mežacūku medību procesu, kā arī vienmērīgu medību slodzi visās platībās, kurās mežacūkas objektīvi var atrasties.
Noteikti pienākumi:
Valsts meža dienestam – lemt par atbildīgā medību tiesību lietotāja (mednieku kluba) noteikšanu platībās, kurās līdz šim mežacūkas medīt nedrīkstēja, un par pieņemto lēmumu informēt zemes īpašniekus;
Medniekiem – medīt mežacūkas atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam nomedīšanas apjomam, pirms katrām medībām informējot attiecīgos zemes īpašniekus, vienlaikus ievērojot medību un ieroču aprites jomas prasības;
Zemes īpašniekiem, kuru intereses ir aizskāris VMD lēmums – neliegt mežacūku medības vai neradīt tām šķēršļus attiecīgajās teritorijās.
Informējam, ka katram lēmumam par medību ierobežojumiem jābūt rūpīgi pārdomātam. Praksē ir pierādījies, ka teritorijās, kurās ierobežojumi ieviesti vai tiek uzturēti no zemes īpašnieku puses, pieaug savvaļas medījamo dzīvnieku blīvums, un attiecīgi saasinās konflikts starp savvaļas dzīvnieku un sabiedrības interesēm, piemēram, postījumi un slimību izplatības riski.
Pieņemot jebkuru ar medībām saistītu lēmumu, vienlaikus jāvērtē ne tikai sabiedrības drošība, vadoties pēc medību šaujamieroču vai rīku pielietošanas riska, bet arī iespējamie savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu riski, apdraudējums ekoloģiskajai stabilitātei un sabiedrības interesēm.
Katrs zemes īpašnieks tiek aicināts iecietīgi izturēties pret medniekiem un medībām, jo pret medībām pieņemtie lēmumi un rīcība ietekmē daudz plašākas teritorijas par vienu konkrētu īpašumu. Jāuzver, ka slimību izplatības ierobežošana un gala rezultātā tās izskaušana ir visas sabiedrības interesēs.
Medniekam, ja vien tas nav saskaņots ar attiecīgās zemes īpašnieku, nav atļauts pārvietoties ar autotransportu ārpus ceļiem vai dabiskajām brauktuvēm, kurt ugunskurus, cirst kokus, ierīkot atpūtas vietas, barotavas, būvēt medību infrastruktūru un veikt ar medību procesu tieši nesaistītas darbības. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var liegt darbības, kuras tiešā veidā neierobežo medību norisi – nepadara meža cūku medības neiespējamas.
Ja tomēr pēc medībām tiek konstatēti kaitējumi īpašumam, piemēram, jaunaudžu bojājumi, izmesti atkritumi, izbradātas vai izbraukātas mežam piegulošas lauksaimniecības zemes, īpašnieks var vērsties ar iesniegumu Valsts policijā, Valsts meža dienestā, kā arī informēt attiecīgā novada Medību koordinācijas komisiju un pieprasīt atlīdzināt zaudējumus civiltiesiskā kārtā.
Medību biodrošība paredz, ka aizliegts atstāt mežā medījumu blakusproduktus – dzīvnieka iekšējos orgānus, ādu u.c., tie jāsadedzina, jāaprok vai jāievieto speciāli tam paredzētos konteineros. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo vienošanos starp Pārtikas un veterināro dienestu un Latvijas Pašvaldību savienību, mežacūku līķu savākšanu ĀCM skartajās un riska zonās organizē vietējā pašvaldība. Mežacūku līķus atļauts aprakt mežā uz vietas, vai, ja aprakšana nav iespējama, tad līķus savāc un nogādā uz tuvāko savākšanas punktu, kur ievieto konteineros, pēc kā tos nogādā uz blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu.
