30. aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē klātesošie diskutēja par ieceri Vidzemes plānošanas reģiona teritorijai pievienot Limbažu novadu un Ogres novadu – šādas izmaiņas paredzētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.
Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja norādīja: “Šo mēs varam uzskatīt par gandrīz vēsturisku, es teiktu, ka pat sensitīvu jautājumu, jo Alojas novads jau vairākus gadus atpakaļ izteica vēlēšanos pievienoties Vidzemes plānošanas reģionam. Toreiz mums norādīja, ka tas nav iespējams dažādu administratīvu iemeslu dēļ. Esam atgriezušies sākumpunktā. Limbažu novada domes pārstāvji mums ir skaidri pauduši savu gribu, kā arī par pievienošanos ir pieņemts domes lēmums, kamēr Ogres novada pašvaldības pārstāvju viedoklis mums nav zināms.”
Diāna Orlovska (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļa) komentēja: “Abu novadu pašvaldības tika informētas par plānotajām teritoriālajām izmaiņām. No Ogres novada pašvaldības lēmumu neesam saņēmuši, tostarp nav arī lēmuma, ka pašvaldība šādu koncepciju neatbalsta.”
VPR attīstības padomes locekļi uzsvēra, ka pirms Ministru kabineta noteikumu iesniegšanas valdībā, VARAM būtu svarīgi saņemt Ogres novada pašvaldības viedokli šajā jautājumā.
Papildus, VPR attīstības padomes locekļi norādīja, ka Ogres novads atrodas Pierīgas areālā, ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami atšķirīga un viena novada demogrāfiskais profils varētu ievērojami izmainīt kopējos VPR rādītājus, tai skaitā iedzīvotāju blīvumu, lai gan pārējā reģiona teritorijā situācija būtu atšķirīga. Klātesošie sprieda, ka šāda situācija varētu ierobežot arī VPR iespējas pretendēt kādam no potenciālajiem atbalsta veidiem, kam šobrīd reģions objektīvu rādītāju dēļ klasificējas.
Diskusiju noslēgumā VPR attīstības padome pieņēma lēmumu sagatavot oficiālu viedokli iesniegšanai VARAM.
Sēdes ietvaros tika skatīts arī jautājums par plānotajām pilsētu funkcionālajām teritorijām, iztirzājot aspektus, kas būtu jāņem vērā reģiona Attīstības programmā 2021.-2027. gadam izstrādes procesā.
Kā skaidroja Jevgēņija Butņicka (VARAM, Reģionālās attīstības plānošanas nodaļa), tiks veidots specifisks teritoriālais atbalsta instruments, fokusā liekot pilsētu areālus, t.sk. pilsētu funkcionālās teritorijas, un tam būs cieša sasaiste ar plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām.
VPR attīstības padomei tika skaidrots, ka pilsētu funkcionālās teritorijas definīcija ir pielāgota Latvijas situācijai, kas nozīmē, ka tā ir teritorija, kas ir nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centrs (pilsēta) atbilstoši stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija vai kopīgs pakalpojumu tīkls, tostarp priekšnosacījums būtu arī mobilitāte jeb sasniedzamība.
VPR attīstības padome norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā fiksētās 40 minūtes, ko Latvijas iedzīvotājs vidēji pavada dienā ceļā, lai sasniegtu darba vietu vai pakalpojumu saņemšanas vietu, nav atbilstošs rādītājs Vidzemes gadījumā. J. Butņicka norādīja, ka šis rādītājs uzskatāms par sākotnējo VARAM priekšlikumu, kuru, pamatojot, iespējams mainīt un pielāgot atbilstoši situācijai.
Kā klātesošajiem skaidroja J.Butņicka, papildus pilsētu funkcionālajām teritorijām, citos specifiskajos atbalsta mērķos tiks izmantota arī t.s. teritoriālā pieeja, paredzot atbalstu diferencēt pēc reģionālā IKP, kā arī izmantojot reģionāla mēroga projektu pieeju, t.i. atbalstot tādu projektu ieceres, kas tiktu īstenoti pāri vienas pašvaldības robežām vai kur infrastruktūras lietotāji ir vairāku pašvaldību iedzīvotāju u.tml.
Klātesošie sēdes dalībnieki pauda satraukumu, ka Vidzemes ziemeļi, ievērojot šādus priekšnoteikumus, varētu palikt mazattīstītas teritorijas, bez nākotnes perspektīvas, ar tendenci iedzīvotājiem aizplūst no laukiem uz attīstības centriem, tādējādi, sekmējot lauku iztukšošanos.
Kā norādīja VARAM pārstāve, augstāk minētais teritorijas parametrs būs attiecināms tikai uz vienu konkrētu specifisko atbalsta mērķi – SAM 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (Darbības programma Latvijai 2021-2027), taču pastāv iespējas arī citiem atbalsta instrumentiem, tostarp pārējiem specifiskajiem atbalsta mērķiem.
VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa diskusiju noslēdza, norādot: “Mums bija svarīgi dzirdēt VARAM viedokli. Principus, pēc kuriem šīs teritorijas iezīmēsim, mēs vēl izdiskutēsim ar pašvaldībām, taču esam nolēmuši diezgan skaidri iezīmēt šīs pilsētu funkcionālās teritorijas kā SAM 5.1.1. īstenošanas teritorijas, lai nerastos lieki pārpratumi.”
Papildus šiem jautājumiem VPR attīstības padome tika informēta arī par sabiedriskā transporta aktualitātēm, kā arī par uzstādīto stendu un informatīvo plākšņu nodošanu pašvaldībām projekta “Forest Trail” (MEŽTAKA) ietvaros.
Nākamā VPR attīstības padomes sēde nolikta š.g. 28. maijā.
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp@vidzeme.lv
Informāciju sagatavojusi:
Anita Āboliņa
VPR sabiedrisko attiecību vadītāja
