20.08.2018
Aicina uz izstādi "Kurmis, tik liels, kādu neviens nav redzējis"

 

Mākslinieki: Andris Landaus & Gundega Evelone, Anne-Liis Kogan, Hanna Samoson

Kurators: Tanel Rander

Izstāde notiks no 22.08. - 16.09.2018

Vieta: Brīvības galerija, Vabaduse 14, Valga

 

 

Izstādes atklāšana 22.augustā plkst. 16.00.

 

 

Pēc cilvēku loģikas kurmja izmēru varētu noteikt pēc kurmja rakuma lieluma. Tomēr kurmja rakums ir tikai neliela daļa no tā aktivitātēm, tas neatspoguļo nevienu no pazemē paslēptajām komplicētajām sistēmām. Šī nesvarīgā un neaktuālā fragmenta dēļ – sevišķi, kad tie parādās svaigi pļautā zāles laukumā – daudzi kurmji zaudē dzīvību. Itin kā kurmja rakums, nožēlojama smilšu sauja, būtu viss, ko kurmis šai pasaulē atstāj. Šīs smilšu saujas veido zeme, kas palikusi pāri alu veidošanas procesā: tās ir sarežģītas sistēmas, kam piemīt savs tēls un identitāte. Visbeidzot, vai nav paradoksāli, ka kurmja rakums ir vienlaikus ala un kalns?

 

Augšup lasāmais teksts nav šīs izstādes koncepta, tēmas vai satura izklāsts. Tā ir vien mirklīga doma un iespējams skatpunkts uz izstādi un vidi tai apkārt, proti, Valgu/Valku, Igauniju, Latviju, Baltiju, Austrumeiropu – mazām vietām un lieliem reģioniem, kas nereti uztverti kā provinciāli un periferiāli. 

 

1960. gados mūzikas skolotājs no Valkas – Uldis Muižarājs – sacerēja melodiju, klavieru gabalu, kas vēstī par mīlestību uz robežas, kā arī par nāciju draudzību. 2005. gadā šai dziesmai tika uzrakstīti vārdi, un tā vēlāk tika izdota kompaktdiskā. Kopš aizvadītā gada Anne-Liis Kogan ir ceļojusi starp Oslo un Valgu, pētot šo dziesmu. Nesen kopā ar komponistu Jaanus Karlson un koristiem Triinu Arak, Joonas Tomingas, Tõnis Hallaste, Kaisa Kuslapuu, Anne Visnapuu, Laura Hallaste, Elis Sõrmus, Hans‑Hendrik Mikk, Andres Traks, Daniel Kütt, Elsa Trumm māksliniece radījusi jaunu dziesmas interpretāciju.

 

23. augustā plkst. 19.00 Anne-Liis Kogan uzstāsies ar performanci “Paliec šeit un neaizej” Valgas dzelzceļa stacijā. Izstādē redzama šī darba dokumentācija.

 

Gundega Evelone, kas 2017. gadā kūrējusi izstādi “Vieta, kur viss ir labāk” Valgas Muzejā, ir atgriezusies Valgā kopā ar savu partneri Andri Landaus. Viņi kopā ir izveidojuši fiktīvu dokumentālo filmu par robežu, kas sadalījusi pilsētu pēc koloniālajām tradīcijām britu pulkveža Stephen Tallents vadībā. Šī robeža joprojām pastāv cilvēku prātos. Mākslinieki vērš uzmanību arī uz dzelzceļa nozīmi, ko perifērijas mierpilnās dzīves ietekmēšanai izmanto Tallina un Rīga.

 

Hanna Samoson lielāko daļu 2018. gada jūlija aizvadījusi Brīvības galerijā, to izmantojot kā savu darbnīcu. Šeit viņa radījusi virkni bezapziņas impulsu un ārēju apstākļu ietekmētu gleznu. Šos darbus var uzlūkot kā organiskus un autogēnus, plaši interpretējamus materiālus, kas nākuši no izstādes norises telpas.

 

Tanel Rander – šī teksta autors – ir šīs izstādes kurators. Kopš 2017. gada sākuma viņš vada kolektīvās izpētes projuktu “100 papeļu”, un šajā gadā viņš arīdzan atvēra Brīvības galeriju. Tā kā pašreizējā izstāde ir pēdējā projekta ietvaros, viņš vēlas izklāstīt savus paša nodomus un motīvus sekojoši:

 

Tie, un es piederu pie tiem, kam jau mazs parasts kurmis šķiet pretīgs, riebumā būtu nomiruši, ja būtu redzējuši milzu kurmi, kurš pirms dažiem gadiem tika manīts netālu no kāda maza ciema, kas tāpēc iemantoja īslaicīgu slavu. Tagad, protams, ciems jau sen atkal iegrimis aizmirstībā un kļuvis tikpat neievērojams kā pati parādība, kurai neviens tā arī neatrada izskaidrojumu, ko gan nemaz īpaši nemeklēja, un aprindas, kurām par to bija jārūpējas un kuras tiešām intensīvi rūpējās par daudz nenozīmīgākām lietām, šoreiz nezin kāpēc bija ārkārtīgi nevērīgas un tā arī neveica precīzāku izpēti, ļaujot parādībai izdzist no ļaužu atmiņas.”

 

Anne-Liis Kogan (1984) ir igauņu-krievu māksliniece. Dzimusi Tartu, kopš 1997. gada dzīvojusi Norvēģijā. Viņas darbos aplūkotas identitātes, pārvietojuma un kopienas tēmas. Viņas akcijas raksturo robežu un līdzdalības pārvarēšana, tās saistītas arī ar pārpratumiem un neizpratni. Bieži viņa meklē saiknes starp vēsturiskiem artefaktiem un mūsdienu sabiedrību. Viņa rada performances, skaņas un video darbus, kā arī kopienu un attiecību projektus. Vairāk informācijas ://www.anneliiskogan.com/

 

Gundega Evelone (1988) ir starpdisciplināra māksliniece un kuratore. Kaut gan maģistra grādu viņa ieguvusi tēlniecības nozarē Latvijas Mākslas akadēmijā, viņas darbos dažādu mediju lietojums iezīmē centienus radīt visaptverošu, iestudētu realitātes versiju, kas iesaista un pārņem skatītāju pilnībā. Andris Landaus (1971) plašāk zināms kā izstāšu iekārtotājs, bet savā mākslā iemieso konceptuālismu, paradoksu un ironijas meklējumus. Abi mākslinieki bieži strādā kopā, savu dažādo pieeju sajaukumā radot jaunas pavisam jaunas mākslas formas. Vairāk informācijas http://gundegaevelone.berta.me/

 

Hanna Samoson (1987) studējusi Baltijas Filmu un Mediju skolā, kā arī absolvējusi fotogrāfijas nodaļu Igaunijas Mākslas Akadēmijā. Viņa ir strādājusi televīzijā un kā preses fotogrāfe. Viņa ir apmānu māksliniece, viņu interesē riskantas un ietekmētas situācijas, šādu situāciju iestudēšana. Viņas darbiem piemīt šķietami pret sevi vērstas agresijas konotācijas. Pēdējā laikā māksliniece koncentrējusies uz gleznošanu.

 

 

No 23.08. līdz 02.09. izstāde atvērta no trešdienas līdz piektdienai plkst. 12.00 – 17.00

Septembrī izstāde atvērta brīvdienās, kā arī dažas dienas izņēmuma kārtā (12.00 – 17.00)

 

Izstādi atbalsta Ziemeļvalstu Kultūras Punkts, Igaunijas Laikmetīgās Mākslas centrs un tā simtgades svētku mākslas programma “Atnācēji, aizgājēji un palicēji – Igaunijas kopienu vēstures”, kā arī Igaunijas Kultūrkapitāls.

 

 

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.